Gerānija
Gerānija (grieķu: Γεράνεια Όρη) ir kalnu masīvs Centrālajā Grieķijā Korintas zemesšaurumā starp Atiku un Peloponēsu. Šis kalnu masīvs stiepjas no ziemeļiem uz dienvidiem apmēram 5-10 km un no rietumiem uz austrumiem ap 30 km. Gerānijas kalnu masīvs stiepjas no Korintas līča un nedaudz atdalīts no Saronikas līča, izņemot daļu, sauktu par Kakija Skala, kas stiepjas līdz pašam Saronikam. Austrumos no Gerānijas grēdas atrodas Megara, bet dienvidrietumos — Korinta. Gerānijas kalnu masīvs atrodas Megaras un Lutraki-Perahoras-Agia Teodori municipalitāšu teritorijā.
| Gerānija | |
|---|---|
 Gerānijas kalni pie Kinetas | |
| Kontinents | Eiropa |
| Valstis | |
| Ģeogrāfiskais apgabals | Balkāni |
| Garums | 30 km |
| Platums | 10 km |
| Augstākais kalns | Makreplaga |
| Augstums | 1351 m |
| Koordinātas | 38°01′16″N 23°08′07″E / 38.02111°N 23.13528°EKoordinātas: 38°01′16″N 23°08′07″E / 38.02111°N 23.13528°E |
  Gerānija  Gerānija | |
 Gerānija Vikikrātuvē | |
Nosaukums labot šo sadaļu
Šis kalns senatnē bija zināms ar sieviešu nosaukumu: Gerānija, kuru piemin Tukidīds un Pausānijs. Saskaņā ar senu tradīciju savu nosaukumu tas ieguvis no dzērvēm, kuras atveda Megaru pie tām, glābjoties no Deukaliona plūdiem. Pēc Pausānija teiktā, Gerānija ir Megaras sauszemes gala nosaukums, kas līdzinās dzērves kaklam.
Vēsture labot šo sadaļu
Saskaņā ar sengrieķu mitoloģiju, Tēsejs, ejot caur Gerānijas apgabalu uz Atēnām, kur aiz "Skīrona akmeņiem" jeb Kakija Skalas, atrodas Agija Teodora, nogalināja meža kuili Faiju.
Pēc Termopilu kaujas spartieši ar uzbērumiem bloķēja seno Skīrona ceļu un uzbūvēja Korintas zemesšauruma aizsargmūri. Kad sākās Peloponēsas kauja, korintieši šeit izveidoja nometni, pirms doties uz Megarīdu.
Apraksts labot šo sadaļu
Gerānijas kalni veido sarežģītu reljefu, jo atrodas senas un aktīvas ģeoloģiskās darbības zonā. Tie iekļauj sevī virkni augstieņu, no kurām nozīmīgākās ir Pintica, Mazā un Lielā Duskija, kā arī Makreplaga — pati augstākā virsotne (1351 metrs vai 1369 metri). Makreplagas virsotnē ir uzbūvēts OTE sakaru tornis. Lielākā daļa nogāžu ir relatīvi stāvas, bet to veidotie jūras krasti ziemeļos un rietumos ir klinšaini un grūti pieejami.
Kalnu ziemeļrietumu galā veidojas Melagavi (jeb Heraona) un Olmiona ragi. Blakus Olmiona ragam atrodas neliels Asprokampo līdzenums. Melagavi raga galā atrodas jūras karaflotes bāka, bet nedaudz tālāk raga dienvidu malā senais Perahoras Heraons. Vēl tālāk uz austrumiem izvietojas Vulagmeni ezers, kurš ar nelielu kanālu savienots ar Korintas līci.
Gerānijas dienvidaustrumu gals nobeidzas ar Kakija Skalu, vietu, caur kuru transporta līdzekļiem vienmēr bija bīstami braukt cauri, galvenokārt, biežo noslīdeņu dēļ.
Dzīvā daba labot šo sadaļu
Kalnos ir sastopama bagātīga augu valsts. To veido priedes, egles, ozoli, un šeit aug ap 950 augu sugu, un dzīvo desmitiem dzīvnieku sugu. Gerānijas apakšējā daļa ir klāta ar Halebas priežu mežiem, bet augšdaļa ar Kefalonijas balteglēm. Gar strautiem aug oleandri un viteksi (Ābrahāma koki). Kalnos aug arī tādas endēmiskas sugas, kā Centaurea megarensis un Stachys spruneri. No dzīvniekiem var minēt Eiropas žurkzalkti (Zamenis situla), Hermaņa bruņurupuci (Testudo hermanni), Apmaloto bruņrupuci (Testudo marginata), Acaino halcidu (Chalcides ocellatus), Balkānu zaļo ķirzaku (Lacerta trilineata). Šī ir "Natura 2000" aizsargājamā teritorija.[1]
2021. gada maijā šajā kalnu masīvā izcēlās liels meža ugunsgrēks, kura rezultātā nodega mežs 52 000 ha platībā, bet kopumā 71 000 ha zemes.[2]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ «NatureBank - Βιότοπος NATURA - ORI GERANEIA»
- ↑ Κ. Παπαγιαννάκη, Β. Κοτρώνη και Κ. Λαγουβάρδος. «Γεράνεια Όρη: η σημαντικότερη δασική πυρκαγιά της τελευταίας δεκαετίας»