Gamma stari
(Pāradresēts no Gamma starojums)
Gamma stari ir elektromagnētiskie viļņi ar viļņa garumu, kas ir mazāks kā rentgenstariem. Gamma stariem ir lielāka caurspiešanās spēja. Tos aiztur svina ekrāns un citi biezi šķēršļi. Tie veidojas atomu radioaktīvajā sabrukšanā. Gamma staru viļņa garums ir 0,01 nm un mazāks, frekvence ir lielāka par 2,42 EHz. Gamma starus var uzskatīt par augstas enerģijas fotonu — gamma kvantu — plūsmu. Gamma stari ir jonizējošais starojums. Tie ir caurspiedīgāki par alfa un bēta starojumu, taču ir mazāk jonizējoši. Gamma stari ir bīstami dzīvībai.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gamma stari.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar fiziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |