Gajs Marijs (latīņu: Gaius Marius, dzimis 157. gadā p.m.ē, miris 86. gada 13. janvārī p.m.ē.) bija romiešu karavadonis un politiķis. Septiņas reizes (107. gadā p.m.ē.., no 104. līdz 100. gadam p.m.ē. un 86. gadā p.m.ē.) bijis Romas konsuls. Veica romiešu armijas reformu, atvieglojot iespējas izvēlēties militāro karjeru valsts zemākajām šķirām un faktiski radot profesionālu armiju.
Dzimis mūsdienu Lacio reģionā. Jau no jaunības iesaistījās valsts politikā. 107. gadā p.m.ē. pirmoreiz kļuva par konsulu un veica militārās reformas. Kopā ar Sullu komandēja romiešus Jugurtas karā Numīdijā no 112. līdz 106. gadam p.m.ē. Marija vadībā romieši sakāva iebrukušās ģermāņu ciltis - teitoņus 102. gadā p.m.ē. un kimbrus 101. gadā p.m.ē. Gajs Marijs bija Romas republikas militārais līderis Sabiedroto kara laikā no 90. līdz 88. gadam p.m.ē.
Kad Grieķijas teritorijā iebruka Pontas valdnieks Mitridats VI, par karaspēka pavēlnieku cīņai pret Mitridatu Romas senāts iecēla Marija politisko pretinieku Sullu. Politisko intrigu rezultātā komīcijas par pavēlnieku vēlāk iecēla Mariju. Sulla ar to nesamierinājās un ar sev uzticīgu karaspēku, pretēji romiešu tradīcijām, ieņēma Romu. Gajs Marijs devās trimdā uz Āfriku. Pēc tam, kad Sulla ar karaspēku devās cīņā pret Mitridatu, 86. gadā p.m.ē. Marijs atgriezās Romā, kļūdams par konsulu septīto reizi. Tomēr īsi pēc tam viņš mira, paguvis Romā asiņaini izrēķināties ar saviem politiskajiem pretiniekiem.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Gajs Marijs.
