Friga

Friga (senskandināvu: Frigg) senskandināvu mitoloģijā ir debesu, laulības, auglības, mīlestības un pavarda dieviete, dieva Odina galvenā sieva. Friga ir "pirmā starp dievietēm". Skandināvu mitoloģijā viņa pamatā saistīta ar sievas un mātes tēlu, taču tās nav viņas vienīgās funkcijas. Frigas funkcijas bieži saistītas arī ar Odina funkcijām — ja neskaita Odinu, viņa ir vienīgā, kas drīkst sēdēt viņa tronī Hlidskjalvā, kopā ar Odinu piedalās mežonīgajās medībās utt. Frigai bija 11 vai 12 pavadones — Eira, dziedēšanas dieviete, Hlina, sargātāja dieviete, Gna, ziņnešu aizgādne, Fulla, auglības dieviete, utt. Iespējams, ka Frigas pavadones ir tikai viņas pašas dažādas manifestācijas. Friga spēj ielūkoties nākotnē, taču redzēto nevienam neizpauž. Viņa ir arī dzemdētāju aizgādne.

Skandināvijā Oriona jostu Oriona zvaigznājā dēvēja par Frigas vērpjamo ratiņu (Friggerock). Tiek uzskatīts, ka viņa vērpusi mākoņus.

Viens no svarīgākajiem ar Frigu saistītajiem mītiem ir mīts par viņas dēla Baldra nāvi.

Frigas atribūti

Par Frigas atribūtiem uzskata vērpjamo ratiņu, vārpstiņu, āmuli un atslēgas. Friga brauc zelta ratos, ko velk divi balti kaķi. Friga cilvēkiem devusi linus.

Friga un Freija

Pastāv teorija, ka Friga un Freija varētu būt viena un tā pati dieviete.

Friga ir galvenā āsu dieviete, savukārt Freija ir galvenā vānu dieviete. Freija nebija pazīstama Dienvidvācijā, tikai ziemeļos. Abām dievībām ir daudz līdzīga — gan Frigai, gan Freijai bija apmetnis no piekūna spalvām, abas nodarbojās ar izskata izmainīšanu, Friga bija precējusies ar Odinu, savukārt Freija — ar Odu, abām tiek lūgta palīdzība dzemdībās u.tml. No otras puses, dažkārt abas dievietes pieminētas vienā un tajā pašā tekstā.

Ir arī uzskats, ka Friga un Freija (kopā ar Idunu vai Hnosu) varētu būt dieviešu triādes daļa (triāde varētu būt saistīta ar sievieti dažādos dzīves posmos), taču tai nav klasisko triādes iezīmju.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Friga.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)