Fricis Jansons (dzimis 1881. gada 5. decembrī, miršanas datums nav zināms) bija latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis. Bijis Latvijas Satversmes sapulces deputāts.

Fricis Jansons
Satversmes sapulces deputāts
Amatā
1920. gada 1. maijs — 1922. gada 7. novembris

Dzimšanas dati 1881. gada 5. decembrī
Valsts karogs: Krievijas Impērija Asītes pagasts, Aizputes apriņķis, Kurzemes guberņa, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Tautība latvietis

Biogrāfija labot šo sadaļu

Dzimis 1881. gada 5. decembrī Asītes pagastā zemkopja graudnieka Kristapa Jansona ģimenē.[1] Uzaudzis Liepājā, kur apmeklējis un beidzis vairākas skolas. Strādājis dažādos tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, bijis skolotājs. No 1908. gada dzīvojis Rīgā, bijis kādas firmas pilnvarnieks toreizējām Baltijas provincēm. 1. pasaules kara laikā bijis sabiedrības "Provodņik" pilnvarnieks Liepājā un Arhangeļskā. Atgriezies Rīgā 1918. gada rudenī un organizējis bezzemniekus Bezzemnieku Agrārajā Savienībā. Rediģējis laikrakstus "Latvijas Bezzemnieks" un "Mūsu Zeme". Rakstījis par politiku, zinātni un mākslu arī citos laikrakstos. Ievēlēts Satversmes Sapulcē, kur bija vienīgais bezzemnieku deputāts, kurš noteikti prasīja fonda zemju piešķiršanu bezzemniekiem par dzimtu un ne uz mūža renti. No 1922. līdz 1925. gadam vadīja vispārējo lietu nodaļu valsts prezidenta Jāņa Čakstes sekretariātā. 1925. gadā nodibinājis savus kaligrāfijas kursus. Bija diplomēts kaligrāfijas speciālists, stenogrāfijas sistēmas "Runu raksts" autors un lauku māju īpašnieks Jelgavas apriņķī.[2]

Atsauces labot šo sadaļu

  1. Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 9. apr., 4200. l
  2. Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. (1929) Arhivēts 2019. gada 21. aprīlī, Wayback Machine vietnē. - 52.lpp.