"Frekvence" (angļu: Frequency) ir 2000. gadā uzņemta ASV zinātniskās fantastikas drāmas filmatrilleris. Tās scenārija autors ir Tobijs Emerihs, režisorsGregorijs Hoblits. Filmā galvenās lomas tēlo Deniss Kveids un Džeimss Kavizels, tā uzņemta Toronto un Ņujorkā.

Frekvence
Filmas plakāts
Oriģinālais
nosaukums
Frequency
Žanrs fantastika
Režisors Gregorijs Hoblits
Scenārija autors Tobijs Emerihs
Galvenajās
lomās
Mūzika Maikls Keimens
Izplatītājs New Line Cinema
Izdošana 2000
Ilgums 118 minūtes
Valsts Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Valoda angļu
Budžets 31 miljons dolāru[1]
Kopējie ienākumi 68,1 miljons dolāru[1]
IMDb profils

1969. gada oktobrī ugunsdzēsējs Frenks Salivans iet bojā, dzēšot ugunsgrēku kādā noliktavā. Viņa sieva Džūlija paliek viena ar sešus gadus vecu dēlu Džonu. Trīsdesmit gadus vēlāk, 1999. gadā Džonu, tagad Ņujorkas policijas detektīvu, ir pametusi draudzene Samanta. Džona bērnības draugs Gordo atrod amatieru radiostaciju, kas kādreiz piederējusi Frenkam, taču to neizdodas ieslēgt. Naktī pirms tēva nāves gadadienas ir novērojama spēcīga ziemeļblāzma, un radiostacija darbojas, par ko Džons ir pārsteigts. Viņam izdodas nodibināt sakarus ar kādu cilvēku. Sarunājoties ar to, viņš saprot, ka tas ir Frenks un viņš mēģina to brīdināt par gaidāmo nāvi ugunsgrēkā. Ja Frenks toreiz būtu mēģinājis no degošās ēkas izkļūt pa citu ceļu, viņš nebūtu gājis bojā. Nākamajā dienā, ugunsgrēkā glābjot jaunu meiteni, Frenks ņem vērā dēla brīdinājumu, izvēlas citu ceļu, un viņam izdodas izkļūt no degošās ēkas. Tai vakarā abi atkal sazinās pa radio un uzzina ļoti daudz viens par otra dzīvi.

Pēc tam Džons ievēro būtiskas pārmaiņas mūsdienās: viņa māte Džūlija vairs nav atrodama viņas tagadējā dzīves vietā, Džona draudzene Samanta vairs viņu nepazīst, un viņš uzzina, ka Frenks 1989. gadā miris no plaušu vēža (uzzinājis no dēla par vēzi, Frenks atmet smēķēšanu). Džona boss viņam ir uzticējis izmeklēt Lakstīgalas, sērijveida slepkavas lietu, kurš 1960. gados nogalinājis trīs medmāsas. Džons atklāj, ka tagad Lakstīgala ir saistīts ar desmit slepkavībām, un divas nedēļas pēc Frenka izvairīšanās no nāves nogalinājis arī Džona māti. Jūtoties vainīgs, ka viņa rīcība novedusi pie tik daudziem upuriem, Džons pārliecina tēvu, lai tas palīdz viņam novērst šo noziegumu rašanos. Frenkam izdodas glābt pirmo upuri, bet kad viņš mēģina novērst otru noziegumu, Lakstīgala nogrūž viņu zemē, paņem viņa autovadītāja apliecību un atstāj to pie noslepkavotā, lai par slepkavību aizdomās tiktu turēts Frenks.

Kad kārtējā radioseansā Frenks to pavēsta dēlam, Džons saprot, ka uz maka, no kura tika paņemta autovadītāja apliecība, ir palikuši Lakstīgalas pirkstu nospiedumi. Džons lūdz tēvam ietīt maku plastmasas plēvē un paslēpt to mājās tādā vietā, kur Džons to trīsdesmit gadus vēlāk varētu atrast. Izmantojot no maka iegūtos pirkstu nospiedumus, Džons noskaidro, ka Lakstīgala ir bijušais detektīvs Džeks Šepards. Oriģinālajā laika līnijā Džeks nomira slimnīcā no medicīniskas kļūdas tai pašā naktī, kad gāja bojā Frenks. Taču jaunajā laika līnijā Džūlija tobrīd bija slimnīcā un novērsa kļūdu, kas būtu nogalinājusi Šepardu.

Frenks tiek aizturēts aizdomās par slepkavību. Gaidīdams nopratināšanu, viņš panāk, ka iedarbojas ugunsdzēsības izsmidzinātāju sistēma, izbēg un iekļūst Šeparda dzīvoklī, kur atrod upuriem piederējušās rotaslietas. Šepards viņu pamana, starp abiem notiek cīņa, un Frenkam šķiet, ka viņš ir nogalinājis Šepardu.

Brīdī, kad tēvs atkal sazinās ar dēlu pa radio, gan viņam, gan Džonam uzbrūk Šepards (1969. un 1999. gada versijās). Izmantojot šaujamieroci, Frenkam izdodas smagi ievainot Šeparda labo roku, kas izraisa Šeparda rokas izzušanu 1999. gadā tieši tai brīdī, kad viņš gatavojas nogalināt Džonu, jo pagātnes izmaiņas ietekmē tagadni. Laika līnijas saplūst 1999. gadā, un tēvs, kurš tagad ir trīsdesmit gadus vecāks, nogalina Šepardu ar to pašu ieroci, izglābjot savu dēlu.

Filmas tapšana

labot šo sadaļu

Filma tika apstiprināta uzņemšanai 1999. gada 21. janvārī.[2] 1997. gadā Frenka Salivana lomai uzrunāts Silvestrs Stallone, bet netika panākta vienošanās par samaksu.[3][4] Gregorijs Hoblits 2000. gadā sniegtā intervijā raksturoja filmu kā "augstu risku", jo projekts vairākkārt tika nodots no viena režisora otram.[5] Tai pašā intervijā viņš aprakstīja grūtības atrast divus pieredzējušus aktierus galvenajām lomām.[5]

Filma "Frekvence" saņēma kopumā pozitīvas atsauksmes. Daži radiaomatieri kritizēja filmā pielaistās tehniskās kļūdas, Tā tika publicēta arī DVD formātā.[6]

  1. 1,0 1,1 «Frequency (2000) - Box Office Mojo». boxofficemojo.com.
  2. «Hoblit time-trips; old script scores for Iliff». Variety. 1999. gada 21. janvāris. Skatīts: 2007. gada 26. jūnijs.
  3. Dan Cox. «Sly eyeing New Line's 'Frequency'». Variety, 1997. gada 6. jūnijs. Skatīts: 2007. gada 27. jūnijs.
  4. Anita M. Busch. «INSIDE MOVES». Variety, 1997. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2007. gada 13. jūlijs.
  5. 5,0 5,1 Michael Sragow. «What's the "Frequency," Gregory?». Salon.com, 2000. gada 25. maijs. Skatīts: 2007. gada 27. jūnijs.
  6. «Frequency — DVD Review». Total Film. 2001. gada 1. marts. Skatīts: 2007. gada 27. jūnijs.

Ārējās saites

labot šo sadaļu