Francis Ādams Feihtners

vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists

Francis Ādams Feihtners (vācu: Franz Adam Veichtner (Feichtner), itāļu: Adamo Veichtner, 1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).

Francis Ādams Feihtners
Franz Adam Veichtner
Francis Ādams Feihtners
Personīgā informācija
Dzimis 1741. gada 10. februārī
Rēgensburga, Svētā Romas impērija
(tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1822. gada 3. martā (81 gads)
Klīves muiža, Kurzemes guberņa
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Dzīves vieta Rēgensburga, Potsdama, Kēnigsberga, Jelgava, Pēterburga
Tautība vācietis
Profesionālā informācija
Stils baroka mūzika

DzīvesgājumsLabot

Dzimis 1741. gada 10. februārī Rēgensburgā, kur viņa tēvs Johans Georgs Feihtners bija vijoļu izgatavotājs. Mācījās Rēgensburgas jezuītu kolēģijā, pēc tam pie muzikologa Jozefa Rīpela. Turpināja mācīties vijoļspēli pie Franča Bendas (Franz Benda) Potsdamā.

1763. gadā saņēma uzaicinājumu spēlēt Krievijas impērijas diplomāta Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga kapellā Pēterburgā un Kēnigsbergā (1763-1764). 1765. gadā nākamais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons viņu uzaicināja kļūt par galma kapelmeistaru Jelgavā, kur viņš vienlaicīgi bija arī mūzikas skolotājs. Šeit tapa ne tikai viņa daudzās dziesmuspēles galma teātra vajadzībām, mielastu mūzika (Tafelmusiken), bet arī kantātes, himnas un apmēram 60 simfonijas hercoga orķestrim, no kurām iespieda tikai nedaudzus skaņdarbus (1770. gadā Jelgavā četras simfonijas, 1771. gadā pie Hartknoha Rīgā Simphonie russienne un 1775. gadā 1. vijoļkoncertu).[1]

1785. gadā Feihtners kopā ar hercoga galmu, iespējams, devies uz Itāliju, kur koncertējis Milānā un citās pilsētās.[2] Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas impērijai viņš devās uz Pēterburgu, kur bija ķeizariskās kapellas kamermūziķis (Kammermusiker des kais. Kapelle) un operas koncertmeistars (1798-1820). Mūža nogali pavadīja Jelgavā un pie sava dēla Klīves mežniecībā (Forstei Kliewenhof).[2][3]

Miris 1822. gada 3. martā Klīves muižā (Klievenhof),[2] tagadējā Valgundes pagastā.[4]

DarbiLabot

 
F. Feihtnera divi divertismenti orķestrim (titullapa).

simfonijasLabot

  • Symphonie Russienne ("Krievu simfonija", 1771)

komiskās operasLabot

  • Cephalus und Prokris (1779)
  • Cyrus und Cassandana (1784)
  • Scipio (1778)

oratorijaLabot

  • Erste Feier der Himmelfahrt Jesu (1787)

garīgā mūzikaLabot

  • Te Deum Laudamus (1818)
  • Hymne an Gott (1787)

kamermūzikaLabot

  • sonāte vijolei un čellam (1797)
  • stīgu kvartets Op. 3 (1802)
  • fantāzija vijolei un ģenerālbasam (violon-basse) Op. 7 (1815)
  • sonāte vijolei un ģenerālbasam Op. 8 (1815)
  • Air Russe Varie et Caprice Op. 9 (1815)

koncertiLabot

  • koncerts vijolei ar orķestri (1771)
  • koncerts obojai ar orķestri

LiteratūraLabot

  • Helmut Scheunchen. Franz Adam Veichtner, 1741-1822: Stationen eines Musikerlebens: Regensburg, Potsdam, Königsberg, Mitau, Sankt Petersburg: ein Lebensbild zum 250. Geburtstag. Esslingen/Burg Stettenfels, 1991

AtsaucesLabot