Francis Ādams Feihtners

Francis Ādams Feihtners; Franz Adam Veichtner
Personīgā informācija
Dzimis	1741. gada 10. februārī ; Rēgensburga, Svētā Romas impērija; (tagad Vācija)
Miris	1822. gada 3. martā (81 gads); Klīves muiža, Kurzemes guberņa; (tagad Latvija)
Dzīves vieta	Rēgensburga, Potsdama, Kēnigsberga, Jelgava, Pēterburga
Tautība	vācietis
Profesionālā informācija
Stils	baroka mūzika
	Mūzikas portāls / Mūzikas vikiprojekts

Francis Ādams Feihtners (vācu: Franz Adam Veichtner (Feichtner), itāļu: Adamo Veichtner; 1741-1822) bija vācu apgaismības perioda vijoļnieks un komponists, Kurzemes hercoga galma kapelmeistars Jelgavā (1765-1795).

Dzīvesgājums

Dzimis 1741. gada 10. februārī Rēgensburgā, kur viņa tēvs Johans Georgs Feihtners bija vijoļu izgatavotājs. Mācījās Rēgensburgas jezuītu kolēģijā, pēc tam pie muzikologa Jozefa Rīpela. Turpināja mācīties vijoļspēli pie Franča Bendas (Franz Benda) Potsdamā.

1763. gadā saņēma uzaicinājumu spēlēt Krievijas Impērijas diplomāta Hermaņa Kārļa fon Keizerlinga kapellā Pēterburgā un Kēnigsbergā (1763-1764). 1765. gadā nākamais Kurzemes hercogs Pēteris Bīrons viņu uzaicināja kļūt par galma kapelmeistaru Jelgavā, kur viņš vienlaicīgi bija arī mūzikas skolotājs. Šeit tapa ne tikai viņa daudzās dziesmuspēles galma teātra vajadzībām, mielastu mūzika (Tafelmusiken), bet arī kantātes, himnas un apmēram 60 simfonijas hercoga orķestrim, no kurām iespieda tikai nedaudzus skaņdarbus (1770. gadā Jelgavā četras simfonijas, 1771. gadā pie Hartknoha Rīgā Simphonie russienne un 1775. gadā 1. vijoļkoncertu).^[1]

1785. gadā Feihtners kopā ar hercoga galmu, iespējams, devies uz Itāliju, kur koncertējis Milānā un citās pilsētās.^[2] Pēc Kurzemes hercogistes pievienošanas Krievijas Impērijai viņš devās uz Pēterburgu, kur bija ķeizariskās kapellas kamermūziķis (Kammermusiker des kais. Kapelle) un operas koncertmeistars (1798-1820). Mūža nogali pavadīja Jelgavā un pie sava dēla Klīves mežniecībā (Forstei Kliewenhof).^[2]^[3]

Miris 1822. gada 3. martā Klīves muižā (Klievenhof),^[2] tagadējā Valgundes pagastā.^[4]

Darbi

F. Feihtnera divi divertismenti orķestrim (titullapa).

simfonijas

Symphonie Russienne ("Krievu simfonija", 1771)

komiskās operas

Cephalus und Prokris (1779)
Cyrus und Cassandana (1784)
Scipio (1778)

oratorija

Erste Feier der Himmelfahrt Jesu (1787)

garīgā mūzika

Te Deum Laudamus (1818)
Hymne an Gott (1787)

kamermūzika

sonāte vijolei un čellam (1797)
stīgu kvartets Op. 3 (1802)
fantāzija vijolei un ģenerālbasam (violon-basse) Op. 7 (1815)
sonāte vijolei un ģenerālbasam Op. 8 (1815)
Air Russe Varie et Caprice Op. 9 (1815)

koncerti

koncerts vijolei ar orķestri (1771)
koncerts obojai ar orķestri

Literatūra

Helmut Scheunchen. Franz Adam Veichtner, 1741-1822: Stationen eines Musikerlebens: Regensburg, Potsdam, Königsberg, Mitau, Sankt Petersburg: ein Lebensbild zum 250. Geburtstag. Esslingen/Burg Stettenfels, 1991

Atsauces

↑ Kulturportal West-Ost^{[novecojusi saite]}
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 «Literatūra.lv: Francis Ādams Feihtners». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 1. jūnijā.
↑ Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.
↑ Līga Landsberga. Klīves muiža (Klīvmuiža, Klievenhof)

[1] Kulturportal West-Ost^{[novecojusi saite]}

[LitLV-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 «Literatūra.lv: Francis Ādams Feihtners». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 2. jūnijā. Skatīts: 2021. gada 1. jūnijā.

[3] Baltiešu biogrāfiskais leksikons digitāli.

[4] Līga Landsberga. Klīves muiža (Klīvmuiža, Klievenhof)

[1]

[2]

[3]

[4]