Francburga
Francburga (vācu: Franzburg) ir pilsēta Vācijā, Mēklenburgā-Priekšpomerānijā uz dienvidrietumiem no Štrālzundes pie Rihtembergas ezera. Ezera pretējā krastā atrodas Rihtenberga. Āmtes centrs.
| Francburga | ||
|---|---|---|
 Francburgas centrs | ||
| ||
  Francburga | ||
| Koordinātas: 54°11′16″N 12°52′39″E / 54.18778°N 12.87750°EKoordinātas: 54°11′16″N 12°52′39″E / 54.18778°N 12.87750°E | ||
| Valsts |
 Vācija | |
| Federālā zeme | Mēklenburga-Priekšpomerānija | |
| Apriņķis | Priekšpomerānijas-Rīgenes apriņķis | |
| Pilsētas tiesības | 1587 | |
| Platība | ||
| • Kopējā | 15,19 km2 | |
| Augstums | 17 m | |
| Iedzīvotāji (2022)[1] | ||
| • kopā | 1 367 | |
| • blīvums | 95,2/km² | |
| Laika josla | CET (UTC+1) | |
| • Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
| Mājaslapa | http://www.amt-franzburg-richtenberg.de/ | |
 Francburga Vikikrātuvē | ||
Apmetne attīstījusies ap Rīgenes kņaza Viclava 1231. gadā dibināto Neienkampas cisterciešu klosteri, kurā tika apglabāti vairāki Pomerānijas hercogi. XVI gadsimtā Pomerānijas hercogs Bogislavs XIII piešķīra apmetnei pilsētas tiesības, nosaukdams to sava sievastēva Franča vārdā. Tika nodibināta naudas kaltuve, uzaicināti amatnieki. Tomēr, kad 1603. gadā Bogislavs XIII mantoja Štetīni, viņa interese par Francburgu apsīka. Pilsēta gandrīz pilnīgi nopostīta Trīsdesmitgadu kara laikā. 1627. gada 10. novembrī pilsētā tika noslēgta Francburgas kapitulācija, kuras rezultātā Pomerānijas hercogs padevās imperatora karaspēkam Albrehta Vallenšteina vadībā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 2022. gada Vācijas pašvaldību reģistrs; pārbaudes datums: 7 oktobris 2023.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Francburga.
 | Šis ar Vāciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |