Frīdrihs Puriņš

Frīdrihs Puriņš (1893—1941) bija latviešu strēlnieks, vēlāk robežsargs. Viņa ģimene nogalināta Masļenku robežincidentā, pats — Rīgas Centrālcietumā.

Frīdrihs Puriņš Personīgā informācija Dzimis 1893. gada 9. martā Jaunmīlgrāvis, Mangaļu pagasts, Vidzemes guberņa (tagad Rīga, Latvija) Miris 1941. gada 27. jūnijā (48 gadi) Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija) Tautība latvietis

Militārais dienests Dienesta pakāpe Seržants Dienesta laiks 1914 - 1917 1918 - 1940 Valsts Latvija Struktūra sauszemes bruņotie spēki Vienība Robežsargu brigāde

Dzīvesgājums

Dzimis 1893. gada 9. martā Mangaļu pagasta Jaunmīlgrāvjī Jura Puriņa ģimenē. Mācījās vietējā pagastskolā. Pirmā pasaules kara sākumā dienēja Krievijas impērijas 15. Kavalērijas divīzijas 15. ulānu pulkā, piedalījās 1914. un 1915. gada kaujās Polijas un Lietuvas teritorijā, paaugstināts par seržantu.

Latvijas brīvības cīņu sākumā 1918. gada novembrī iestājās Latvijas Bruņotajos spēkos, parādīja varonību 1919. gada 28. februāra uzbrukumā Skrundas muižai. Latgales atbrīvošanas laikā 1920. gada janvārī kaujā pie Darvinieku kroga sagūstīja 9 pretiniekus un ieguva ložmetēju, par ko vēlāk apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. 1922. gada martā atvaļināts no dienesta, piešķirta jaunsaimniecība Mangaļu pagastā.

Vēlāk dienēja Robežsargu brigādes 3. Abrenes bataljonā, 1940. gadā bija 1. rotas 2. sardzes priekšnieks. Pēc 1940. gada 15. jūnija Masļenku robežincidenta apcietināts, 24. jūlijā atvaļināts no armijas, dzīvojis Mangaļu pagastā.

1940. gada rudenī atkal apcietināts, viņa sakropļotais līķis atrasts 1941. gada 3. jūlijā Rīgas Centrālcietuma pagalmā. Apbedīts Rīgas Meža kapos.

Apbalvojumi

• Sv. Jura krusts, III, IV šķira
• Lāčplēša Kara ordenis (nr. 3/1727, 1924)
• Latvijas Republikas atbrīvošanas cīņu 10 gadu jubilejas piemiņas medaļa
• Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme "Par tēvzemi"