Frīdrihs Lādegasts
Frīdrihs Lādegasts (vācu: Friedrich Ladegast, dzimis 1818. gada 30. augustā, miris 1905. gada 30. jūnijā) bija Saksijas izcelsmes vācu ērgeļmeistars 19. gadsimta otrajā pusē. Lādegasta būvētās ērģeles tika uzstādītas vairākās Vidzemes baznīcās.
|
Ērģelbūvniecību sācis apgūt brāļa darbnīcā Gēringsvaldē. Divdesmit gadu vecumā uzbūvēja savas pirmās ērģeles. Papildinājies pie meistariem Leipcigā, Bornā, Desavā, Strasbūrā, Parīzē (pie Aristida Kavajē-Kolla). 1846. gadā nodibināja ērģeļu darbnīcu Veisenfelsā. 1898. gadā darbnīcas vadību pārņēma viņa dēls Oskars.
Ap 200 radītās ērģeles mūsdienās atrodamas ne tikai Vācijā, bet arī citās Centrāleiropas valstīs, tai skaitā Igaunijā un Latvijā. Ievērojamāko ērģeļu vidū var minēt ērģeles Vīnes Musikverein koncertzālē, Mērzeburgas katedrāles ērģeles, ērģeles Leipcigas Svētā Nikolaja baznīcā, kā arī Lādegasta lielākās ērģeles Šverīnes katedrālē.
Latvijā Lādegasta ērģeles tika uzstādītas Burtnieku, Cesvaines, Matīšu un Valmieras Sīmaņa baznīcā, no kurām saglabājušās ērģeles Matīšos un Valmierā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Frīdrihs Lādegasts.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |