Eseni

(Pāradresēts no Fon Eseni)
Fon Esenu dzimtas ģerbonis.

Fon Eseni (vācu: von Essen) ir sena vācbaltiešu dzimta (Essen a.d. H. Nauckshen-Orrisaar), kas Livonijā zināma kopš 15. gadsimta un bija ierakstīta Vidzemes bruņniecības un Igaunijas bruņniecības matrikulās. Vēlāk dzimtas atzari izplatījās arī Zviedrijā, Prūsijā un Krievijā.

VēstureLabot

Uzskata, ka dažādo Esenu dzimtu nosaukums cēlies no Esenes Vestfālenes zemē, bet šo dzimtu radniecība ģenealoģiski nav pierādāma.[1] Zināms, ka 1470. gadā Rīgas arhibīskapijas Madlienas draudzes novadā (Kirchspiel Sissegal) atradās Esenu muiža (vācu: Essenhof), kas piederēja Johanam un Heinriham no Esenes (von Essen).[2][3]

Zviedru laikos 17. gadsimtā Esenu dzimta uzticīgi kalpoja Zviedrijas ķēniņiem. Tomasa Esena (miris 1627) dēlu ģenerālmajoru Aleksandru fon Esenu uzņēma Zviedrijas dižciltīgo sarakstos, bet viņa dēliem Reinholdam Vilhelmam fon Esenam (1669–1732) un Hansam Heinriham fon Esenam (1674–1729) piešķīra baronu titulu, attiecīgi, 1717. un 1719. gadā.[4]1643. gadā Eseniem piederēja Esnas muiža (Orrisaar) Jervā Zviedru Igaunijas provincē un Naukšēnu muiža (Naukschen) Rūjienas draudzes novadā Zviedru Vidzemes provincē.[5] Hanss Heinrihs von Esens bija Zviedrijas feldmaršals.

Pēc Vidzemes un Igaunijas pievienošanas Krievijas impērijai Eseni dienēja arī tās armijā. Esenu dzimtu 1745. gadā uzņēma Igaunijas bruņniecības matrikulā, bet 1747. gadā Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1890. gadā Sāmsalas bruņniecības matrikulā. Magnuss Gustavs fon Esens (1759–1813) bija Rīgas militārais gubernators 1812. gada kara laikā, kurš pēc leģendas izdarīja pašnāvību pēc Rīgas priekšpilsētu nodedzināšanas. Oto Vilhelms fon Esens (1761–1834) bija Igaunijas gubernators. Krievijas impērijas kara flotes admirālis Nikolajs fon Esens (Николай Оттович фон Эссен, 1860—1915) bija Baltijas kara flotes komanieris Pirmā pasaules kara laikā.

Slaveni EseniLabot

Ārējās saitesLabot

  • Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1: Estland. Starke. Görlitz. 1930. 68-82 lpp., [1]
  • Genealogisches Handbuch der Oeselschen Ritterschaft, Görlitz. 1935. 486-488 lpp.
  • Sveriges ridderskaps och adels kalender 1923 306-315 lpp.

AtsaucesLabot

  1. * Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 1, 1: Livland Starke. Görlitz. 1929. 585-591 lpp.
  2. Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, T. 1, 69 lpp.
  3. Carl Arvid Klingspor, Ernst Bernhard Schlegel. Den med sköldebref förlänade men ej å Riddarhuset introducerade Svenska Adelns Ättartaflor, 1875, 70-71 lpp.
  4. "Genealogisches Handbuch der baltischen Ritterschaften, Teil 2, 1: Estland" Starke. Görlitz. 1930. 70 lpp.
  5. Heinrich von Hagemeister. Materialien zu einer Geschichte der Landgüter Livlands, T. 1, 125 lpp.