Finns Ronne
Finns Ronne (angļu: Finn Ronne, norvēģu: Finn Rønne; dzimis 1899. gada 20. decembrī Hortenā, Norvēģijā, miris 1980. gada 12. janvārī Betesdā, ASV) bija norvēģu izcelsmes amerikāņu polārpētnieks un jūrnieks.[1]
|
Biogrāfija
labot šo sadaļuDzimis Hortenas pilsētiņā Vestfollas filkē septiņu bērnu ģimenē. Finna tēvs Martins Renne (Martin Rønne) bija polārpētnieks, kas piedalījās vairākās Roalda Amundsena polārajās ekspedīcijās, tajā skaita ekspedīcijā uz Dienvidpolu.[2] Pēc inženiera izglītības iegūšanas Finns 1923. gadā emigrēja uz ASV, kur 1929. gadā ieguva pilsonību. Pēc 15 gadu darba Westinghouse Electric Corporation par inženieri polārpētnieks Ričards Bērds Finnu kā kvalificētu slēpotāju uzaicināja piedalīties savā ekspedīcijā uz Antarktīdu kā radistu un suņu pajūgu vadītāju Finna tēva Martina vietā.[3]
Finns Ronne piedalījās Bērda otrajā antarktiskajā ekspedīcijā (1934-1935) uz Rosa šelfa ledāju, par ko izpelnījās tā laika ASV prezidenta Teodora Rūzvelta personīgu uzaicinājumu uz vizīti, kā arī vēlāk norīkojumu rīkot pašam savas ekspedīcijas ASV interešu aizstāvībai Antarktikā. Bērds uzaicināja Ronni arī savā nākamajā ekspedīcijā (1939-1941) par savu vietnieku. Ekspedīcijas gaitā Ronne kopā ar Karlu Eklundu (Carl Eklund) 84 dienās veica 1264 jūdžu garu pārgājienu suņu pajūgos, atklājot un izmērot ap 500 jūdžu Antarktīdas pussalas piekrastes.
Otrā pasaules kara laikā Ronne dienēja ASV Kara flotē, dienestu beidzot kapteiņa pakāpē. 1947. gadā Ronne ar Amerikas Ģeogrāfijas biedrības un ASV valdības atbalstu noorganizēja savu privāto ekspedīciju uz Antarktīdu. Ekspedīcijas gaitā tika izpētīta un nokartēta Vedela jūras piekraste. Finna sieva Edīte Ronne (Edith Ronne) un ekspedīcijas galvenā pilota sieva Dženija Darlingtone (Jennie Darlington) bija pirmās sievietes, kas pārziemojušas Antarktīdā. Ekspedīcijas laikā tika atklāta Edītes Ronnes Zeme, kas vēlāk tika pārdēvēta par Ronnes šelfa ledāju.
Vairākus nākamos gadus Ronne lasīja lekcijas, rakstīja par Antarktiku, kā arī darbojās kā konsultants ASV Kara flotē. 1956. gadā flote organizēja operāciju Deepfreeze kontinenta kartēšanas pabeigšanai un zinātniskās pētniecības centru dibināšanai. Ronne tika uzaicināts par šīs ekspedīcijas Vesella jūras bāzes (Elsvērtas stacijas) militāro un zinātnisko vadītāju Starptautiskā ģeofizikas gada programmas īstenošanai. Pēc atgriešanās ASV 1958. gadā Ronne uz četriem gadiem iestājās Kara flotes dienestā, kā laikā piedalījās vietas izvēlē Tules aviobāzei Grenlandē. Vēlākos gados kā konsultants piedalījies daudzos Arktikas un Antarktikas projektos. 1971. gadā kopā ar sievu pēdējoreiz apmeklēja Antarktīdu Roalda Amundsena ekspedīcijas 60 gadu jubilejā, kur kļuva par pirmo precēto pāri, kas apmeklējis Dienvidpolu.
Miris 1980. gadā, apglabāts Arlingtonas kapsētā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Biography: Captain Finn Ronne 1899-1980». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 2. oktobrī. Skatīts: 2012. gada 21. janvārī. Arhivēts 2013. gada 2. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Finn Ronne, Veteran Polar Explorer, Comes Out Of The Cold (The Milwaukee Sentinel - Nov 30, 1979)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 29. aprīlī. Skatīts: 2012. gada 21. janvārī. Arhivēts 2016. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Arlington National Cemetery website. Finn Ronne. Captain, United States Navy
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Finns Ronne.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)