Ferrerijas pils
Ferrerijas pils, oficiāli Butidžidža-Fransijas pils,[1] ir kaļķakmens pils Maltas galvaspilsētā Valletā. Pils celta 19. gadsimta beigās.[2] To projektējis arhitekts Džuzepe Bonavija, un tā bija pirmā ēka, kurai Maltā parādījās koka balkoni. Atzīta par 1. pakāpes valsts pieminekli. Mūsdienās ēkā izvietota Maltas veselības un sociālās politikas ministrija,[3] kā arī veikali.[4]
| Ferrerijas pils | |
|---|---|
| Palazzo Ferreria (Palazzo Buttiġieġ-Francia) | |
 Pils 2016. gadā pirms restaurācijas | |
  Ferrerijas pils | |
| Citi nosaukumi | Butidžidža-Fransijas pils |
| Vispārīga informācija | |
| Statuss | Valdības iestāžu un komerciāla ēka, fasāde restaurēta 2017. gadā |
| Arhitektūras stils | Venēciešu gotika |
| Pilsēta | Valleta |
| Valsts | Malta |
| Koordinātas | 35°53′48″N 14°30′36″E / 35.89667°N 14.51000°EKoordinātas: 35°53′48″N 14°30′36″E / 35.89667°N 14.51000°E |
| Pabeigta | 1876 |
| Īpašnieks | Maltas valdība |
| Celtniecība | |
| Arhitekts | Džuzepe Bonavija |
Vēsture
labot šo sadaļuPils zemes gabalā agrāk atradās Sv. Jāņa ordeņa lietuve (ferreria), kurā izgatavoja bruņinieku apbruņojumu un kura devusi nosaukumu pilij. Džuzepe Butidžidžs un viņa sieva Džovanna Kamilleri iegādājās šo zemi no valdības un 19. gadsimta beigās uzcēla Ferrerijas pili. Uz fasādes redzami Butidžidža un Kamilleri ģerboņi. Pils tika atstāta pūrā viņu meitai Terēzei Butidžidžai. Viņa apprecējās ar pulkvedi Džonu Luisu Fransiju, un viņu uzvārdi pēc kāda laika tika iekļauti pils nosaukumā. Fransija bija Spānijas pilsonis no Lielbritānijas kolonijas Gibraltāra, un abi satikās Maltā, kamēr Fransija kalpoja britu armijā. Ferrerija ir otra lielākā pils Valletā pēc Lielmestra pils.[2]
1919. gada 8. jūnijā pilī iebruka demonstranti, kas protestēja pret dzīves līmeņa krišanos, un daļēji izdemolēja to. Pils aizsardzībai norīkotie kareivji to pieļāva, lai nenāktos šaut uz savējiem.[3][5]
Otrā pasaules kara laikā bija cietušas daudzas Valletas ēkas. Kopš 1947. gada Duminku Mintofa vadītais Sabiedrisko darbu departaments, kas rekonstruēja un atjaunoja Valletu no kara postījumiem, no Fransijām nomāja daļu pils. Ģimene nelielu pils daļu paturēja kā dzīvokli, kuru mūsdienās izmanto kā Maltas valdības biroju.[6] Fransijas pili 1979. gadā pārdeva valdībai, kuru tolaik vadīja tas pats Duminku Mintofs. Mūsdienās pils apakšējā daļā izvietoti vairāki veikali.[2]
Arhitektūra
labot šo sadaļuFerrerijas arhitekts ir Džuzepe Bonavija, kurš projektējis arī Lijas pilsētas Belvedera torni un Laborsu Valletā.[7] Bonavija, sākot ar Ferrerijas pili, ieviesa pilsētā koka balkonus. Tas ir ietekmējis vairākus arhitektus un kopējo pilsētas stilu, jo tie joprojām ir izplatīti mūsdienu Maltā. Pili Maltas Vides un plānošanas pārvalde (MEPA) novērtējusi kā 1. pakāpes valsts pieminekli.[8]
Galerija
labot šo sadaļu
Literatūra
labot šo sadaļu- Stephen C. Spiteri. Armoury of the Knights. Midsea Books, 2003. 65. lpp. ISBN 99932-39-33-X. (angliski)
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Gauci, Joseph (19 January 2009). "Brief history of Palazzo Ferreria". Times of Malta. Retrieved 10 November 2015.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 Joseph Gauci. «Brief history of Palazzo Ferreria». Times of Malta, 2009. gada 19. janvāris.
- ↑ 3,0 3,1 Sette Giugno attack, family and coat of arms (angliski)
- ↑ New clothing store opens in historic city palazzo - Times of Malta (angliski)
- ↑ Scicluna, Frank L. (January 2014). Sette Giugno. ozmalta.com. Consulate of Malta in South Australia Newsletter. p. 8. (angliski)
- ↑ «Ministry of Education, Employment and the Family». malta.com.
- ↑ Steve Sant Fournier. «Villa Gourgion and the Lija Belvedere». user.orbit.net.mt. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 5. februārī. Skatīts: 2020. gada 12. aprīlī.
- ↑ One World - Protecting the most significant buildings, monuments and features of Valletta Buttiġieġ-Francia Palace
| Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ferrerijas pils |