Federika Brinjone (itāļu: Federica Brignone; dzimusi 1990. gada 14. jūlijā Milānā) ir itāļu kalnu slēpotāja, divkārtēja Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāja (2020, 2025), vairāku olimpisko spēļu medaļu ieguvēja, 2023. gada pasaules čempione kombinācijā un 2025. gada pasaules čempione milzu slalomā.

Federika Brinjone
Federica Brignone
Federika Brinjone 2018. gadā
Personas dati
Dzimusi 1990. gada 14. jūlijā (35 gadi)
Valsts karogs: Itālija Milāna, Itālija
Augums 168 cm
Mājaslapa www.federicabrignone.com
Profesionālā informācija
Pārstāvētā valsts Karogs: Itālija Itālija
Sporta veids kalnu slēpošana
Pasaules kausa informācija
Debija PK posmos 2007. gada 28. decembrī
Pasaules kausa tituli 2 (2020, 2025)
PK distanču tituli 5 (milzu slaloms: 2020, 2025; kombinācija: 2020; supergigants: 2022; nobrauciens: 2025)
Olimpisko spēļu informācija
Dalības reizes 4 (2010, 2014, 2018, 2022)
Medaļas 1 sudraba, 2 bronzas
Pasaules čempionāta informācija
Dalības reizes 7
Medaļas 2 zelta, 3 sudraba
 
Medaļas
Kalnu slēpošana
Pārstāvētā valsts: Karogs: Itālija Itālija
Olimpiskās spēles
Sudrabs Pekina 2022 milzu slaloms
Bronza Phjončhana 2018 milzu slaloms
Bronza Pekina 2022 kombinācija
Pasaules čempionāts
Zelts Meribela 2023 kombinācija
Zelts Zālbaha 2025 milzu slaloms
Sudrabs Garmiša 2011 milzu slaloms
Sudrabs Meribela 2023 milzu slaloms
Sudrabs Zālbaha 2025 supergigants

Viņas māte Marija Roza Kvario arī ir bijusi kalnu slēpotāja, piedalījusies divās ziemas olimpiskajās spēlēs, uzvarējusi četros Pasaules kausa posmos slalomā.[1]

Pasaules kausa sacensībās debitēja 2007. gada 28. decembrī Līencā 17 gadu vecumā. 2009. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja zelta medaļu kombinācijā. 2009. gada novembrī Aspenā ieguva trešo vietu milzu slalomā, pirmo reizi karjerā kāpjot uz goda pjedestāla Pasaules kausa posmos tikai savās piektajās sacenībās šajā līmenī.[2] 2010. gada Pasaules čempionātā junioriem izcīnīja sudraba medaļu milzu slalomā. Savās pirmajās ziemas olimpiskajās spēlēs 2010. gadā startēja tikai milzu slalomā un ieņēma 18. vietu.

Pasaules čempionātā pirmo reizi piedalījās 2011. gadā Garmišā-Partenkirhenē un milzu slalomā izcīnīja sudraba medaļu. 2012. gada decembrī viņai tika veikta labās potītes operācija, un viņa bija spiesta izlaist atlikušo sezonas daļu.

Pirmo uzvaru Pasaules kausa posmos izcīnīja 2015. gada 24. oktobrī Zeldenē milzu slalomā.[3] 2018. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā izcīnīja bronzas medaļu milzu slalomā. 2018.—2019. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja kombinācijas ieskaitē, bet tā kā šajā disciplīnā tika aizvadītas tikai vienas sacensības, mazais kristāla globuss netika piešķirts. 2019.—2020. gada sezonā kļuva par Pasaules kausa kopvērtējuma uzvarētāju, kā arī uzvarēja milzu slaloma un kombinācijas ieskaitēs, iegūstot lielo un divus mazos kristāla globusus. Viņa kļuva par pirmo Itālijas sieviešu kalnu slēpotāju, kas ieguvusi Pasaules kausu.[4]

2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs Pekinā ieguva divas medaļas — sudrabu milzu slalomā un bronzu kombinācijā. 2021.—2022. gada Pasaules kausa sezonā uzvarēja supergiganta disciplīnas kopvērtējumā. 2023. gada Pasaules čempionātā kļuva par pasaules čempioni, uzvarot kombinācijā.[5] Ieguva arī sudraba medaļu milu slalomā. Arī 2025. gada Pasaules čempionātā Zālbahā izcīnīja divas medaļas — zeltu milzu slalomā un sudrabu supergigantā. 2024.—2025. gada Pasaules kausa sezonā otro reizi karjerā uzvarēja absolūtajā kopvērtējumā. 34 gadu vecumā viņa kļuva par vecāko kalnu slēpotāju gan starp sievietēm, gan vīriešiem, kas ieguvusi šo titulu.[6] Viņa uzvarēja arī divās disciplīnu ieskaitēs, pirmo reizi karjerā triumfējot nobrauciena kopvērtējumā un otro reizi nodrošinot milzu slaloma sezonas uzvarētājas titulu.[7][8]

Olimpiskās spēles

labot šo sadaļu
Gads Vieta Slaloms Milzu slaloms Supergigants Nobrauciens Kombinācija Komandu sacensības
2010   Vankūvera 18. N/A
2014   Soči DNF DNF 11.
2018   Phjončhana 3. 6. DNF 8. 5.
2022   Pekina DNF 2. 7. 3. 8.

Pasaules čempionāts

labot šo sadaļu
Gads Vieta Slaloms Milzu slaloms Supergigants Nobrauciens Kombinācija Paralēlais m. sl.
2011   Garmiša-Partenkirhene DNF 2. N/A
2015   Bīverkrīka 19. DNF
2017   Sanktmorica 24. 4. 8. 7.
2019   Ore 5. 10. 6.
2021   Kortīna d'Ampeco DNF DNF 10. DNF 6.
2023   Kurševela/Meribela 2. 8. 1.
2025   Zālbaha 1. 2. 10. N/A N/A
  1. «FEATURE - Like mother, like daughter for Brignone». reuters.com (angļu). 2018. gada 16. februāris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 10. februārī. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
  2. «Alpine skiing-Hoelzl backs up title with World Cup win». reuters.com (angļu). 2009. gada 28. novembris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
  3. «Federica Brignone, Italian skier, wins World Cup GS opener». cbc.ca (angļu). 2015. gada 24. oktobris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
  4. «Federica Brignone makes Italian history!». fis-ski.com (angļu). 2020. gada 12. marts. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
  5. «Huge drama as Brignone grabs first World gold while Shiffrin falters at finale». fis-ski.com (angļu). 2023. gada 6. februāris. Skatīts: 2023. gada 10. februārī.
  6. «Brignone claims World Cup overall title after downhill cancelled». reuters.com (angļu). 2025. gada 23. marts. Skatīts: 2025. gada 31. martā.
  7. «Brignone seals debut Downhill Globe & Overall title after Sun Valley cancellation». fis-ski.com (angļu). 2025. gada 23. marts. Skatīts: 2025. gada 31. martā.
  8. «Overall champion Brignone also seals giant slalom title». yahoo.com (angļu). 2025. gada 25. marts. Skatīts: 2025. gada 31. martā.

Ārējās saites

labot šo sadaļu