Falcon 9 v1.0

Falcon 9 v1.0 (tulkojumā ‘piekūns’) ir nesējraķete, kuru izstrādājusi un izgatavojusi kompānija SpaceX. Tā bija pirmā Falcon 9 nesējraķešu saimes raķete, kas pirmo veiksmīgo lidojumu veica 2010. gadā, 2013. gadā raķetes izmantošana tika pārtraukta — aizstājot to ar uzlabotu — Falcon 9 v1.1 versiju. Izstrāde sākās 2005. gadā. Divpakāpju raķete izmantoja SpaceX Merlin raķešdzinējus. Kopumā nesējraķete veica 5 lidojumus — tikai vienā no tiem tika piedzīvota anomālija ar sekundāro kravu.

Falcon 9 v1.0
Falcon 9 v1.0

Falcon 9 v1.0 pēdējais starts - kravas kuģa SpaceX CRS-2 lidojums
Pielietojums	Kosmiskā nesējraķete
Raķešu saime	Falcon
Raķešu grupa	Falcon 9
Valsts	ASV
Izgatavotājs	SpaceX
Izmēri
Augstums	47,8 m
Diametrs	3,66 m
Masa	333 400 kg
Pakāpju skaits	2
Celtspēja
Derīgā krava uz LEO	9000 kg
Lidojumu kopsavilkums
Statuss	neizmanto
Starta vietas	Kanaveralas zemesrags
Startu skaits	5
Veiksmīgie	4
Daļēji sekmīgi	1
Pirmais lidojums	04.06.2010.
Pirmais veiksmīgais	04.06.2010.
Pēdējais lidojums	01.03.2013.
Pakāpes
(1. pakāpe - 1 gab. Tips Dzinējs Merlin 1C (9 gab.) Vilkme 4940 kN Pilna masa Sausmasa 630 kg Diametrs Garums 2,92 m Degviela RP-1/LOX 2. pakāpe - 1 gab. Tips Dzinējs Merlin 1C vacuum (1 gab.) Vilkme 445 kN Pilna masa Sausmasa Diametrs Garums 2,92 m Degviela RP-1/LOX )

Uzbūve

Pirmā pakāpe

Falcon 9 v1.0 pirmā pakāpe izmantoja 9 Merlin 1C versijas raķešdzinējus, kas izvietoti 3 x 3 režģī. Katrs dzinējs jūras līmenī spēja radīt 556 kN lielu vilci — kopumā pirmā pakāpe attīstīja 5000 kN lielu vilces spēku. v1.0 pirmā pakāpe kā aizdedzes elementu izmantoja trietilalumīnija trietilborānu (TEA-TEB).

Otrā pakāpe

Falcon 9 v1.0 otrā pakāpe izmantoja 1 Merlin 1C versijas raķešdzinēju, kas īpaši piemērots darbam vakuumā. Lai nodrošinātu atkārtotu aizdedzi — vakuuma versijas dzinējs izmantoja divus TEA-TEB aizdedzes mehānismus. Otrā pakāpe izmantoja īsākas degvielas tvertnes, salīdzinot ar pirmo pakāpi, taču daudzi elementi abās pakāpes bija vienādi, kas ļāva ekonomēt ražošanas līdzekļus. Abas pakāpes savienoja alumīnija starppakāpju savienojuma gredzens, kas saturēja 12 savienojuma punktus starp abām pakāpēm un pneimatisku atgrūšanas sistēmu, lai nodrošinātu netraucētu pakāpju atdalīšanos.

Lidojuma vadība

Katru Merlin raķešdzinēju vada trīs datori, katrs dators aprīkots ar diviem fiziskiem procesoriem, kuri nepārtraukti pārbauda viens otru, lai novērstu kļūdas. Programmatūra darbojas uz Linux bāzes un sarakstīta C++ programmēšanas valodā. Vadības sistēmā pēc iespējas vairāk izmantotas komerciāli pieejamas detaļas ar palielinātu radiācijas izturību.

Starti

Datums un laiks (UTC)	Starta vieta	Nesējraķete	Derīgā krava	Rezultāts	Nesējraķetes nosēšanās	Piezīmes
04.06.2010. 18:45	Kanaverala	Falcon 9 v1.0 B0003.1	Dragon kosmosa kuģa kvalifikācijas vienība	Veiksmīgs	Neveiksmīgs (izpletnis)	Veiksmīgi nogādāja kosmosā Dragon kravas kuģa maketu, nesējraķetes nosēšanās neveiksmīga — raķete sadega atgriežoties atmosfērā
08.12.2010. 15:43	Kanaverala	Falcon 9 v1.0 B0004.1	Dragon C1	Veiksmīgs	Neveiksmīgs (izpletnis)	Pirmais Dragon kravas kuģa lidojums — veica izmēģinājuma manevrus orbītā, nesējraķetes nosēšanās neveiksmīga — raķete sadega atgriežoties atmosfērā
22.05.2012. 07:44	Kanaverala	Falcon 9 v1.0 B0005.1	Dragon C2	Veiskmīgs	Nebija paredzēts	Otrais Dragon kravas kuģa lidojums, pēc veiksmīgiem manevriem orbītā pieslēdzās SKS.
08.10.2012. 00:35	Kanaverala	Falcon 9 v1.0 B0006.1	SpaceX CRS-1 Orbcomm OG2 1	Veiksmīgs	Nebija paredzēts	Pirmais kravas kuģa lidojums CRS-1, sekundārā krava Orbcomm satelīts tika ievadīts zemākā orbitā un tika zaudēts
01.03.2013. 15:10	Kanaverala	Falcon 9 v1.0 B0007.1	SpaceX CRS-2	Veiksmīgs	Nebija paredzēts	Otrs Dragon kravas kuģa lidojums, pēdējais Falcon 9 v1.0 nesējraķetes lidojums