Zemā Zemes orbīta

Par Zemo Zemes orbītu jeb LEO (angļu: Low Earth Orbit) dēvē orbītu, kas ap Zemi atrodas no 160 līdz 2000 kilometru augstumā virs jūras līmeņa. Turpretim augstumā, kas ir lielāks par 2000 km virs jūras līmeņa, sākas vidējā Zemes orbīta.

Salīdzinājums ar Starptautiskās kosmosa stacijas un dažādu Zemes mākslīgo pavadoņu atrašanās vietām zemajā Zemes orbītā un virs tās.

Šāds zemās Zemes orbītas augstumu intervāls ir noteikts tāpēc, ka visi dabīgie vai mākslīgie ķermeņi, kas nonāktu orbītā ap Zemi zemāk par 160 km, sāktu izjust pastiprinātāku orbitālo pagrimumu un neizbēgami sāktu krist lejup planētas atmosfērā, jo orbītas līdz 160 km augstumā virs jūras līmeņa nav pietiekoši stabilas, lai noturētu attiecīgo ķermeni pastāvīgā un ilgstošā orbītā ap Zemi. Tomēr jebkurā gadījumā, lai attiecīgais ķermenis varētu noturēt stabilu orbītu virs 150 km atzīmes, tam kā minimums orbītā ap Zemi ir jāpārvietojas ar ātrumu 7,8 km/s jeb 28 130 km/h, līdz ar to pie šādiem nosacījumiem visi ķermeņi, kas atrodas zemajā Zemes orbītā, vidēji apriņķo Zemi starp 88 un 127 minūtēm.

Pagaidām visi cilvēces lidojumi kosmosā, atskaitot tos astronautus, kuri laika posmā starp 1968. un 1972. gadu piedalījās Apollo programmas ietvaros, ir norisinājušies zemajā Zemes orbītā. Tāpat arī lielākā daļa no Zemes mākslīgajiem pavadoņiem un Starptautiskā kosmosa stacija savu orbītu ap Zemi veic zemajā Zemes orbītā (aptuveni no 320 līdz 380 km augstumā virs jūras līmeņa).

Skatīt arī

• Ģeostacionārā orbīta
• Orbīta
• Vidējā Zemes orbīta
• Zemes atmosfēra