FC Barcelona

Šis raksts ir par futbola klubu. Par basketbola klubu skatīt rakstu FC Barcelona (basketbola klubs).

Futbol Club Barcelona (izrunā: [fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə]), pazīstams kā FC Barcelona vai Barça (izrunā: [ˈbar.sə]), ir Barselonā (Katalonijā, Spānijā) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā futbola klubs. 1899. gada 22. oktobrī Žoans Gampers, šveiciešu grāmatvedis, kurš tajā laikā dzīvojā Barselonā, ievietoja avīzē sludinājumu ar vēlmi dibināt futbola klubu. Atsaucās vienpadsmit entuziasti no Šveices, Anglijas un Spānijas, un 1899. gada 29. novembrī tika nodibināts futbola klubs Barcelona.

FC Barcelona
Nosaukums	Futbol Club Barcelona
Iesauka	Barça, Azulgranas, Culés
Pilsēta	Barselona, Katalonija, Spānija
Līga	Spānijas Pirmā divīzija
2022.—2023.	1. vieta
Dibināts	1899. gada 29. novembrī
Stadions	Camp Nou (ietilpība: 99 354)
Prezidents	Žoans Laporta
Galvenais treneris	Šavi
Tituli
La Liga kausi	27
Spānijas kausi	30
Čempionu līgas kausi	5
Kausu ieguvēju kausi	4
Mājas krāsas Izbraukuma krāsas Rezerves krāsas

Laika gaitā klubs kļuva par kataloniešu īpašumu un, atšķirībā no daudziem citiem sporta klubiem, FC Barcelona pieder tās atbalstītājiem. Klubs ir kļuvis par Katalonijas kultūras simbolu, un tā moto ir Més que un club ("Vairāk nekā klubs").

FC Barcelona fani ir pazīstami kā "kules" (cules), kas ir atvasinājums no kataloniešu valodas vārda Cul (latviešu: pakaļa).

Kluba stadions ir Camp Nou, celts 1954. gadā, un ir lielākais pēc ietilpības stadions Eiropā un otrais lielākais pasaulē. FC Barcelona ir otrais vislabāk zināmais Spānijas La Liga futbola klubs. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar Real Madrid un Athletic Bilbao piedalījās Spānijas La Liga čempionātā. FC Barcelona ir viena no trīs klubiem (pārējie divi ir Athletic Bilbao un Real Madrid), kurš nekad nav izkritis no Spānijas augstākās futbola līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem.

Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: basketbolā — FC Barcelona; handbolā — FC Barcelona-Cifec; hokejā uz skrituļslidām — FC Barcelona Sorli Discau. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: telpu futbolā, regbijā, sieviešu basketbolā, sieviešu futbolā un ratiņkrēslu basketbolā. Šos sporta veidus pārstāv: FCB Rugby, UB-Barça un FC Barcelona-Institut Guttman. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: hokejā, vieglatlētikā, beisbolā, riteņbraukšanā, lauka hokejā, daiļslidošanā un volejbolā.

Komandas sastāvs

2022. gada 20. martā.

Nr. Pozīcija Spēlētājs 1 V Marks Andrē ter Štēgens 2 A Seržinjo Dests 4 A Ronalds Arauho 5 P Serhio Busketss (kapteinis) 6 P Gavi 7 U Usmans Dembelē 8 A Dani Alviss 9 U Roberts Levandovskis 10 U Ansu Fati 11 U Adama Traore (īrē no Wolverhampton Wanderers) 12 U Martins Braitvaits 13 V Netu

Nr. Pozīcija Spēlētājs 14 P Niko Gonsaless 15 A Klemāns Lenglē 16 P Pedri 17 U Lūks de Jongs (īrē no Sevilla) 18 A Žordi Alba 19 U Ferrans Torress 20 P Serhi Roberto (vicekapteinis) 21 P Frenkijs de Jongs 22 U Rafiņa 23 A Samuēls Umtiti 24 A Eriks Garsija

Sasniegumi

• Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (La Liga)
  • Čempioni (27): 1929, 1944—45, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60, 1973—74, 1984—85, 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1997—98, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, 2014—15, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2022—23
  • Vicečempioni (27): 1929—30, 1945—46, 1953—54, 1954—55, 1955—56, 1961—62, 1963—64, 1966—67, 1967—68, 1970—71, 1972—73, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1981—82, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1996—97, 1999—2000, 2002—04, 2006—07, 2011—12, 2013—14, 2016—17, 2019—20, 2021—22
• Spānijas Karaļa kauss
  • Kausa ieguvēji (31): 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952—53, 1957, 1958—59, 1962—63, 1967—68, 1970—71, 1977—78, 1980—81, 1982—83, 1987—88, 1989—90, 1996—97, 1997—98, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21
  • Finālisti (11): 1919, 1932, 1936, 1954, 1973—74, 1983—84, 1985—86, 1995—96, 2010—11, 2013—14, 2018—19
• Spānijas Superkauss
  • Kausa ieguvēji (14): 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018, 2023
  • Finālisti (10): 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015, 2017
• Evas Duartes kauss
  • Kausa ieguvēji (3): 1948, 1952, 1953
  • Finālisti (2): 1949, 1951
• Spānijas Līgas kauss
  • Kausa ieguvēji (2): 1983, 1986
• Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga
  • Kausa ieguvēji (5): 1991—92, 2005—06, 2008—09, 2010—11, 2014—15
  • Finālisti (3): 1960—61, 1985—86, 1993—94
• UEFA Kausu ieguvēju kauss
  • Kausa ieguvēji (4): 1978—79, 1981—82, 1988—89, 1996—97
  • Finālisti (2): 1968—69, 1990—91
• UEFA Superkauss
  • Kausa ieguvēji (5): 1992, 1997, 2009, 2011, 2015
  • Finālisti (4): 1979, 1982, 1989, 2006
• Starppilsētu gadatirgu kauss
  • Kausa ieguvēji (3): 1955—58, 1958—60, 1965—66
• FIFA Klubu Pasaules kauss
  • Kausa ieguvēji (3): 2009, 2011, 2015
  • Finālisti (1): 2006

Ārējās saites

• Kluba oficiālā mājaslapa (angliski)