FC Barcelona

futbola klubs Barselonā, Spānijā
(Pāradresēts no FC Barcelona B)
Šis raksts ir par futbola klubu. Par basketbola klubu skatīt rakstu FC Barcelona (basketbola klubs).

Futbol Club Barcelona (izrunā: /fubˈbɔɫ ˈkɫub bərsəˈɫonə/), pazīstams kā FC Barcelona vai Barça (izrunā: /ˈbar.sə/), ir Barselonā (Katalonijā, Spānijā) bāzēts sporta klubs, kurš vislabāk ir atpazīstams kā futbola klubs. 1899. gada 22. oktobrī Žoans Gampers, šveiciešu grāmatvedis, kurš tajā laikā dzīvojā Barselonā, ievietoja avīzē sludinājumu ar vēlmi dibināt futbola klubu. Atsaucās vienpadsmit entuziasti no Šveices, Anglijas un Spānijas, un 1899. gada 29. novembrī tika nodibināts futbola klubs Barcelona.

FC Barcelona
Nosaukums Futbol Club Barcelona
Iesauka Barça, Azulgranas, Culés
Pilsēta Valsts karogs: Spānija Barselona, Katalonija, Spānija
Līga Spānijas Pirmā divīzija
2023.—2024. 2. vieta
Dibināts 1899. gada 29. novembrī 
Stadions Camp Nou

(ietilpība: 99 354[1])

Prezidents Valsts karogs: Spānija Žoans Laporta
Galvenais treneris Valsts karogs: Vācija Hansi Fliks
Tituli
La Liga kausi 27
Spānijas kausi 30
Čempionu līgas kausi 5
Kausu ieguvēju kausi 4
Mājas krāsas
Izbraukuma krāsas
Rezerves krāsas

Laika gaitā klubs kļuva par kataloniešu īpašumu un, atšķirībā no daudziem citiem sporta klubiem, FC Barcelona pieder tās atbalstītājiem. Klubs ir kļuvis par Katalonijas kultūras simbolu, un tā moto ir Més que un club ("Vairāk nekā klubs").

FC Barcelona fani ir pazīstami kā "kules" (cules), kas ir atvasinājums no kataloniešu valodas vārda Cul (latviešu: pakaļa).

Kluba stadions ir Camp Nou, celts 1954. gadā, un ir lielākais pēc ietilpības stadions Eiropā un otrais lielākais pasaulē. FC Barcelona ir otrais vislabāk zināmais Spānijas La Liga futbola klubs. 1928. gadā klubs pirmo reizi kopā ar Real Madrid un Athletic Bilbao piedalījās Spānijas La Liga čempionātā. FC Barcelona ir viena no trīs klubiem (pārējie divi ir Athletic Bilbao un Real Madrid), kurš nekad nav izkritis no Spānijas augstākās futbola līgas. Jau pirmās sezonas beigās 1929. gadā, Barcelona kļuva par pirmajiem Spānijas čempioniem.

Klubā ir iekļautas vēl 3 profesionālas sporta komandas: basketbolā — FC Barcelona; handbolā — FC Barcelona-Cifec; hokejā uz skrituļslidām — FC Barcelona Sorli Discau. Ir arī vairākas spēcīgas komandas amatieru līmenī šādos sporta veidos: telpu futbolā, regbijā, sieviešu basketbolā, sieviešu futbolā un ratiņkrēslu basketbolā. Šos sporta veidus pārstāv: FCB Rugby, UB-Barça un FC Barcelona-Institut Guttman. Pārējās amatieru komandas piedalās šādos sporta veidos: hokejā, vieglatlētikā, beisbolā, riteņbraukšanā, lauka hokejā, daiļslidošanā un volejbolā.

Komandas sastāvs

labot šo sadaļu
2024. gada 2. oktobrī.
Nr. Pozīcija Spēlētājs
1   V Marks Andrē ter Štēgens (kapteinis)
2   A Pau Kubarsi
3   A Alehandro Balde
4   A Ronalds Arauho
5   A Injigo Martiness
6   P Gavi
7   U Ferrans Torress
8   P Pedri
9   U Roberts Levandovskis
10   U Ansu Fati
11   U Rafiņa
13   V Injaki Penja
Nr. Pozīcija Spēlētājs
14   P Pablo Torre
15   A Andreass Kristensens
16   P Fermins Lopess
17   P Marks Kasado
18   U Pau Viktors
19   U Lamins Jamals
20   P Dani Olmo
21   P Frenkijs de Jongs
23   A Žils Kundē
24   A Eriks Garsija
25   V Vojcehs Ščensnijs
  • Spānijas čempionāta Pirmā divīzija (La Liga)[2]
    • Čempioni (27): 1929, 1944—45, 1947—48, 1948—49, 1951—52, 1952—53, 1958—59, 1959—60, 1973—74, 1984—85, 1990—91, 1991—92, 1992—93, 1993—94, 1997—98, 1998—99, 2004—05, 2005—06, 2008—09, 2009—10, 2010—11, 2012—13, 2014—15, 2015—16, 2017—18, 2018—19, 2022—23
    • Vicečempioni (28): 1929—30, 1945—46, 1953—54, 1954—55, 1955—56, 1961—62, 1963—64, 1966—67, 1967—68, 1970—71, 1972—73, 1975—76, 1976—77, 1977—78, 1981—82, 1985—86, 1986—87, 1988—89, 1996—97, 1999—2000, 2002—04, 2006—07, 2011—12, 2013—14, 2016—17, 2019—20, 2021—22, 2023—24
  • Spānijas Karaļa kauss[3]
    • Kausa ieguvēji (31): 1910, 1912, 1913, 1920, 1922, 1925, 1926, 1928, 1942, 1951, 1952, 1952—53, 1957, 1958—59, 1962—63, 1967—68, 1970—71, 1977—78, 1980—81, 1982—83, 1987—88, 1989—90, 1996—97, 1997—98, 2008—09, 2011—12, 2014—15, 2015—16, 2016—17, 2017—18, 2020—21
    • Finālisti (11): 1919, 1932, 1936, 1954, 1973—74, 1983—84, 1985—86, 1995—96, 2010—11, 2013—14, 2018—19
  • Spānijas Superkauss[4]
    • Kausa ieguvēji (14): 1983, 1991, 1992, 1994, 1996, 2005, 2006, 2009, 2010, 2011, 2013, 2016, 2018, 2023
    • Finālisti (10): 1985, 1988, 1990, 1993, 1997, 1998, 1999, 2012, 2015, 2017
  • Evas Duartes kauss[4]
    • Kausa ieguvēji (3): 1948, 1952, 1953
    • Finālisti (2): 1949, 1951
  • Spānijas Līgas kauss[5]
    • Kausa ieguvēji (2): 1983, 1986
  • Eiropas Čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga[6]
    • Kausa ieguvēji (5): 1991—92, 2005—06, 2008—09, 2010—11, 2014—15
    • Finālisti (3): 1960—61, 1985—86, 1993—94
  • UEFA Kausu ieguvēju kauss[7]
    • Kausa ieguvēji (4): 1978—79, 1981—82, 1988—89, 1996—97
    • Finālisti (2): 1968—69, 1990—91
  • UEFA Superkauss[8]
    • Kausa ieguvēji (5): 1992, 1997, 2009, 2011, 2015
    • Finālisti (4): 1979, 1982, 1989, 2006
  • Starppilsētu gadatirgu kauss[9]
    • Kausa ieguvēji (3): 1955—58, 1958—60, 1965—66
  • FIFA Klubu Pasaules kauss[10]
    • Kausa ieguvēji (3): 2009, 2011, 2015
    • Finālisti (1): 2006
Pamatraksts: El Clásico
  1. «Information». FC Barcelona. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 22. augustā. Skatīts: 2010. gada 27. novembris.
  2. «Evolution 1929–10». Liga de Fútbol Profesional. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 20. jūlijā. Skatīts: 2010. gada 6. augusts.
  3. «Palmarés en» (Spanish). MARCA. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.[novecojusi saite]
  4. 4,0 4,1 «Spain - List of Super Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  5. «Spain - List of League Cup Finals». RSSSF. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  6. «Champions League history». Union of European Football Associations (UEFA). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 7. septembrī. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  7. «UEFA Cup Winners' Cup». UEFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 1. maijā. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.
  8. «UEFA Super Cup». UEFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 20. augustā. Skatīts: 2010. gada 22. jūnijs.
  9. «UEFA Cup: All-time finals». UEFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. augustā. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.
  10. «FIFA Club World Cup archive». FIFA. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2015. gada 30. oktobrī.

Ārējās saites

labot šo sadaļu