Pjērs Fēlikss Gvatari (franču: Pierre-Félix Guattari; dzimis 1930. gada 30. aprīlī, miris 1992. gada 29. augustā) bija franču psihoterapeits, psihiatrs, filozofs, semiotiķis un aktīvists.
|
|
| Vispārīgā informācija
|
|---|
| Skola, tradīcija
|
psihoanalīze, postmodernisms
|
|---|
| Galvenās intereses
|
psihoanalīze, politika, ekoloģija, semiotika
|
|---|
| Idejas
|
ekozofija (écosophie), šizoanalīze (schizanalyse)
|
|---|
| Alma mater
|
Parīzes Universitāte
|
|---|
| Skolotājs
|
Žaks Lakāns
|
|---|
| Ietekmējies no
|
Freids, Markss, Nīče, Lakāns, Delēzs
|
|---|
| Ietekmējis
|
Delēzs, Negri
|
|---|
| Galvenie darbi
|
Capitalisme et Schizophrénie ("Kapitālisms un šizofrēnija", 1972, 1980), Qu'est-ce que la philosophie? ("Kas ir filozofija?", 1991)
|
|---|
| Valoda
|
franču valoda
|
|---|
|
Kopā ar Žilu Delēzu pazīstams kā diloģijas "Kapitālisms un šizofrēnija" (Capitalisme et Schizophrénie) autors. Pirmais tās sējums "Antiedips" (L'Anti-Œdipe) tika izdots 1972. gadā, bet otrais - "Tūkstoš plato" (Mille plateaux) 1980. gadā. Pirms tam mācījās pie Žaka Lakāna. Vēlāk strādāja La Borde psihiatriskajā klīnikā. Darbojās ar antikolonistiskajā, trockistiskajā avīzē "Komunistiskais ceļš" (La Voie Communiste), aktīvi piedalījās 1968. gada studentu nemieros Francijā, pēc kuriem Parīzes VIII universitātē arī iepazinās ar savu domubiedru Delēzu. Astoņdesmitajos gados iekļāvās zaļo kustībā, attīstot ekozofijas jēdzienu.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Fēlikss Gvatari.
