Eudžēnio Montāle (itāļu: Eugenio Montale; dzimis 1896. gada 12. oktobrī, miris 1981. gada 12. septembrī) bija itāļu dzejnieks, prozas autors, redaktors, tulkotājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta vidus itāļu labākajiem rakstniekiem.[1] 1975. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.

Eudžēnio Montāle
Eugenio Montale
Eudžēnio Montāle
Personīgā informācija
Dzimis 1896. gada 12. oktobrī
Valsts karogs: Itālija Dženova, Itālija
Miris 1981. gada 12. septembrī (84 gadi)
Valsts karogs: Itālija Milāna, Itālija
Tautība Itālis
Literārā darbība
Nodarbošanās politiķis, dzejnieks, redaktors, tulkotājs
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1975)

Darbi labot šo sadaļu

  • 1925: Ossi di seppia
  • 1932: La casa dei doganieri e altre poesie
  • 1939: Le occasioni
  • 1943: Finisterre
  • 1948: Quaderno di traduzioni
  • 1948: La fiera letteraria
  • 1956: La bufera e altro
  • 1956: Farfalla di Dinard
  • 1962: Satura
  • 1962: Accordi e pastelli
  • 1966: Il colpevole
  • 1966: Auto da fé: Cronache in due tempi
  • 1966: Xenia
  • 1969: Fuori di casa
  • 1971: Satura (1962–1970)
  • 1971: La poesia non esiste
  • 1973: Diario del '71 e del '72
  • 1973: Trentadue variazioni
  • 1977: Quaderno di quattro anni
  • 1977: Tutte le poesie
  • 1980: L'opera in versi

Tulkojumi latviešu valodā labot šo sadaļu

Latviešu valodā izdota Montāles dzejas izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva, 2007) Leona Brieža atdzejojumā ar atdzejotāja priekšvārdu. Dzejoli "Sīrija" tulkojis arī Knuts Skujenieks.

Atsauces labot šo sadaļu

  1. «Eugenio Montale - Biography». Nobel Prize. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. septembrī.

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Harri Martinsons
Eivinds Junsons
Nobela prēmija literatūrā
1975
Pēctecis:
Sols Belovs