Eudžēnio Montāle
Eudžēnio Montāle (itāļu: Eugenio Montale; dzimis 1896. gada 12. oktobrī, miris 1981. gada 12. septembrī) bija itāļu dzejnieks, prozas autors, redaktors, tulkotājs. Viņš ir viens no 20. gadsimta vidus itāļu labākajiem rakstniekiem.[1] 1975. gadā saņēmis Nobela prēmiju literatūrā.
| ||||||||||||
| ||||||||||||
DarbiLabot
- 1925: Ossi di seppia
- 1932: La casa dei doganieri e altre poesie
- 1939: Le occasioni
- 1943: Finisterre
- 1948: Quaderno di traduzioni
- 1948: La fiera letteraria
- 1956: La bufera e altro
- 1956: Farfalla di Dinard
- 1962: Satura
- 1962: Accordi e pastelli
- 1966: Il colpevole
- 1966: Auto da fé: Cronache in due tempi
- 1966: Xenia
- 1969: Fuori di casa
- 1971: Satura (1962–1970)
- 1971: La poesia non esiste
- 1973: Diario del '71 e del '72
- 1973: Trentadue variazioni
- 1977: Quaderno di quattro anni
- 1977: Tutte le poesie
- 1980: L'opera in versi
Tulkojumi latviešu valodāLabot
Latviešu valodā izdota Montāles dzejas izlase "Cilvēki ar murdiem" (Minerva, 2007) Leona Brieža atdzejojumā ar atdzejotāja priekšvārdu. Dzejoli "Sīrija" tulkojis arī Knuts Skujenieks.
AtsaucesLabot
- ↑ «Eugenio Montale - Biography». Nobel Prize. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 4. novembrī. Skatīts: 2012. gada 16. septembrī.
Ārējās saitesLabot
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eudžēnio Montāle.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
 | Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| Apbalvojumi | ||
|---|---|---|
| Priekštecis: Harri Martinsons Eivinds Junsons |
Nobela prēmija literatūrā 1975 |
Pēctecis: Sols Belovs |