Ernsts Jāksons
Ernsts Rūdolfs Jāksons (dzimis 1905. gada 11. augustā Rīgā, miris 1998. gada 4. septembrī Ņujorkā) bija Igaunijas diplomāts. Igaunijas "diplomātijas patriarhs". Diplomāts ar, iespējams, visilgāko nepārtraukta diplomāta darba stāžu pasaulē (vairāk nekā 70 gadi).[1]
|
Studējis Latvijas Universitātē (ekonomiku), Tartu Universitātē (tieslietas).[1] ASV absolvējis Kolumbijas Universitāti.
20. gadsimta 20. gados strādājis Igaunijas sūtniecībā Rīgā, no 1928. līdz 1929. gadam — Igaunijas Ārlietu ministrijā, pēc tam sācis strādāt Ņujorkā, ASV, Igaunijas diplomātiskajā dienestā. 1939. gadā kļuvis par konsulu Igaunijas ģenerālkonsulātā Ņujorkā, turpināja darbību arī pēc Igaunijas okupācijas. 1965. gadā kļuvis par ģenerālkonsulu (amatā līdz 1991. gadam). Pēc tam bija Igaunijas vēstnieks ASV divus gadus (līdz 1993. gadam). No 1991. līdz 1994. gadam Jāksons bija Igaunijas pastāvīgais pārstāvis un vēstnieks ANO.[1]
Jāksons veicināja sadarbību Rietumvalstīs starp Baltijas valstu diplomātijas pārstāvjiem.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 113. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernsts Jāksons.
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |