Ernests Miezis
Ernests Miezis (1884. gada 14. janvāris — 1945. gada 25. jūlijs) bija Latvijas politiķis. Bijis 3. un 4. Saeimas deputāts, Latvijas Komunistiskās partijas biedrs.
| Ernests Miezis | |
|---|---|
| 3. un 4. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 1928. gads — 1932. gads | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1884. gada 14. janvārī Bīriņu pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miršanas dati |
1945. gada 25. jūlijā (61 gada vecumā) Rīga, Latvijas PSR, PSRS (tagad Latvija) |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Komunistiskā partija |
| Profesija | dzelzsgriezējs |
Biogrāfija
labot šo sadaļuErnests Miezis piedzima 1884. gada 14. janvārī Bīriņu "Vēveros" kalpu Jāņa un Marijas Miežu ģimenē.[1][2] 13 gadu vecumā sāka strādāt. 1902. gadā sāka dalību revolucionāru kustībā.[2] Vēlāk kļuva par arodbiedrības vadītāju savā darba vietā — rūpnīcā «Fēnikss». Piedalījās Oktobra revolūcijā 1917. gadā.[2]
1920. gadā Miezis atgriezās Latvijā. 1928. gadā ievēlēts par 3. Saeimas deputātu no Strādnieku un zemnieku partijas (nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas) saraksta. 1930. gadā kandidēja Valsts prezidenta vēlēšanās, taču viņu atbalstīja vienīgi frakcijas biedri. 1931. gadā ievēlēts 4. Saeimā. 1932. gadā arestēts par dalību Komunistiskajā partijā, Miezim tika piespriesti 6 gadi cietumā.[2]
Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā sadarbojās ar jauno varu. 1941. gadā kļuva par Latvijas PSR Augstākās Tiesas locekli. Miris Rīgā 1945. gada 25. jūlijā pēc slimības.[2] Apglabāts Meža kapos.
Atsauces
labot šo sadaļu | Šī Latvijas politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |