Ernests Hemingvejs

amerikāņu rakstnieks un žurnālists

Ernests Millers Hemingvejs (angļu: Ernest Miller Hemingway; dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārkā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV) bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists.

Ernests Hemingvejs
Ernest Hemingway
Ernests Hemingvejs 1923. gadā
Ernests Hemingvejs 1923. gadā
Personīgā informācija
Dzimis 1899. gada 21. jūlijā
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Oakpārka, ASV
Miris 1961. gada 2. jūlijā (61 gads)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Kečama, Aidaho, ASV
Tautība amerikānis
Vecāki Klarenss Hemingvejs
Greisa Halla Hemingveja
Dzīvesbiedre Elizabete Hedleja Ričardsone
Paulīne Feifere
Marta Gelhorna
Marija Velsa Hemingveja
Bērni Džeks Hemingvejs
Patriks Hemigvejs
Gregorijs Hemingvejs
Paraksts
Literārā darbība
Nodarbošanās rakstnieks, novelists, žurnālists
Valoda angļu
Rakstīšanas laiks 20. gadsimts
Žanri kara noveles, romantika
Literatūras virzieni zudusī paaudze
Slavenākie darbi "Sirmgalvis un jūra"
Apbalvojumi Nobela prēmija literatūrā (1954)
Pulicera balva (1953)

Dzīvesgājums labot šo sadaļu

Dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oukpārkā, Ilinoisā, ārsta ģimenē. Pēc mācībām vietējā vidusskolā viņš sāka strādāt Kanzassitijas avīzē. Pēc ASV iestāšanās Pirmajā pasaules karā viņš 1918. gadā brīvprātīgi pieteicās par šoferi Sarkanajā Krustā un dienēja Itālijas frontē. Pēc kara beigām atsāka žurnālista karjeru Parīzē kā Toronto Star korespondents (1921-1927). Vēlāk dzīvoja Floridas dienvidu piekrastes pilsētā Kīvestā. Kā kara korespondents piedalījās Spānijas pilsoņu karā (1936–1939) un Otrajā pasaules karā. Līdz 1960. gadam ar pārtraukumiem dzīvoja Kubā, tad atgriezās ASV, kur ārstējās Meijo klīnikā. Izdarīja pašnāvību 1961. gadā.

Daiļrade labot šo sadaļu

Ernests Hemingvejs bija viens no tā sauktās "zudušās paaudzes" rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan ASV, gan Eiropas literatūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir "Ardievas ieročiem" (angļu: A Farewell to Arms, 1929), "Kam ir un kam nav" (angļu: To Have and Have Not, 1937), "Kam skanēs zvans" (angļu: For Whom the Bell Tolls, 1940) un citi, stāsti — "Kilimandžāro sniegi" (angļu: The Snows of Kilimanjaro, 1936), "Sirmgalvis un jūra" (angļu: The Old Man and the Sea, 1952). Savas dzīves laikā viņš izdeva 7 noveles un 6 īso stāstu krājumus. Pēc viņa nāves vēl publicēja trīs noveles un četrus īso stāstu krājumus.

Ernesta Hemingveja darbos spilgti atklājas cilvēka cīņa ar izmisumu un vientulību, ko pārdzīvot palīdz paļaušanās uz likteni un godīga, drosmīga attieksme pret dzīvi. Hemingveja darbos tiek uzsvērta doma, ka drosmīgs un domājošs cilvēks nav pakļaujams — viņš vai nu izdzīvo, vai tiek iznīcināts.

Bibliogrāfija labot šo sadaļu

Gads Nosaukums latviski Nosaukums oriģinālvalodā
1926 "Pavasara pali" The Torrents of Spring
1926 "Un saule lec" The Sun Also Rises
1929 "Ardievas ieročiem" A Farewell to Arms
1932 "Nāve pēcpusdienā" Death in the Afternoon[1]
1936 "Kilimandžāro sniegi" The Snows of Kilimanjaro
1937 "Kam ir un kam nav" To Have and Have Not
1940 "Kam skanēs zvans" For Whom the Bell Tolls
1950 "Pāri upei koku paēnā" Across the River and Into the Trees
1952 "Sirmgalvis un jūra" The Old Man and the Sea
1970 "Salas straumē" Islands in the Stream
1986 "Ēdenes dārzs" The Garden of Eden
1999 True at First Light

Apbalvojumi labot šo sadaļu

Hemingvejs saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1954)[2] un Pulicera balvu (1953)[3] — abas par stāstu "Sirmgalvis un jūra".

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu

Apbalvojumi
Priekštecis:
Vinstons Čērčils
Nobela prēmija literatūrā
1954
Pēctecis:
Haldors Laksness