Ernests Hemingvejs
Ernests Millers Hemingvejs (angļu: Ernest Miller Hemingway; dzimis 1899. gada 21. jūlijā Oakpārkā, ASV, miris 1961. gada 2. jūlijā Kečamā, Aidaho, ASV) bija amerikāņu rakstnieks un žurnālists.
| |||||||||||||||||||||||
|
Dzīvesgājums
labot šo sadaļuDzimis 1899. gada 21. jūlijā Oukpārkā, Ilinoisā, ārsta ģimenē. Pēc mācībām vietējā vidusskolā viņš sāka strādāt Kanzassitijas avīzē. Pēc ASV iestāšanās Pirmajā pasaules karā viņš 1918. gadā brīvprātīgi pieteicās par šoferi Sarkanajā Krustā un dienēja Itālijas frontē. Pēc kara beigām atsāka žurnālista karjeru Parīzē kā Toronto Star korespondents (1921-1927). Vēlāk dzīvoja Floridas dienvidu piekrastes pilsētā Kīvestā. Kā kara korespondents piedalījās Spānijas pilsoņu karā (1936–1939) un Otrajā pasaules karā. Līdz 1960. gadam ar pārtraukumiem dzīvoja Kubā, tad atgriezās ASV, kur ārstējās Meijo klīnikā. Izdarīja pašnāvību 1961. gadā.
Daiļrade
labot šo sadaļuErnests Hemingvejs bija viens no tā sauktās "zudušās paaudzes" rakstniekiem, viņa darbi ietekmējuši gan ASV, gan Eiropas literatūru. Hemingveja pazīstamākie romāni ir "Ardievas ieročiem" (angļu: A Farewell to Arms, 1929), "Kam ir un kam nav" (angļu: To Have and Have Not, 1937), "Kam skanēs zvans" (angļu: For Whom the Bell Tolls, 1940) un citi, stāsti — "Kilimandžāro sniegi" (angļu: The Snows of Kilimanjaro, 1936), "Sirmgalvis un jūra" (angļu: The Old Man and the Sea, 1952). Savas dzīves laikā viņš izdeva 7 noveles un 6 īso stāstu krājumus. Pēc viņa nāves vēl publicēja trīs noveles un četrus īso stāstu krājumus.
Ernesta Hemingveja darbos spilgti atklājas cilvēka cīņa ar izmisumu un vientulību, ko pārdzīvot palīdz paļaušanās uz likteni un godīga, drosmīga attieksme pret dzīvi. Hemingveja darbos tiek uzsvērta doma, ka drosmīgs un domājošs cilvēks nav pakļaujams — viņš vai nu izdzīvo, vai tiek iznīcināts.
Bibliogrāfija
labot šo sadaļuGads | Nosaukums latviski | Nosaukums oriģinālvalodā |
---|---|---|
1926 | "Pavasara pali" | The Torrents of Spring |
1926 | "Un saule lec" | The Sun Also Rises |
1929 | "Ardievas ieročiem" | A Farewell to Arms |
1932 | "Nāve pēcpusdienā" | Death in the Afternoon[1] |
1936 | "Kilimandžāro sniegi" | The Snows of Kilimanjaro |
1937 | "Kam ir un kam nav" | To Have and Have Not |
1940 | "Kam skanēs zvans" | For Whom the Bell Tolls |
1950 | "Pāri upei koku paēnā" | Across the River and Into the Trees |
1952 | "Sirmgalvis un jūra" | The Old Man and the Sea |
1970 | "Salas straumē" | Islands in the Stream |
1986 | "Ēdenes dārzs" | The Garden of Eden |
1999 | True at First Light |
Apbalvojumi
labot šo sadaļuHemingvejs saņēma Nobela prēmiju literatūrā (1954)[2] un Pulicera balvu (1953)[3] — abas par stāstu "Sirmgalvis un jūra".
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Hemingway Now Writes of Bull-Fighting as an Art». archive.nytimes.com.
- ↑ «The Nobel Prize in Literature 1954». NobelPrize.org.
- ↑ «1953 Pulitzer Prizes». www.pulitzer.org.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ernests Hemingvejs.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pirmā pasaules kara enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā (angliski)
- Ernest Hemingway.org.uk (angliski)
Šī rakstnieka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Apbalvojumi | ||
---|---|---|
Priekštecis: Vinstons Čērčils |
Nobela prēmija literatūrā 1954 |
Pēctecis: Haldors Laksness |