Enns Kasaks
Enns Kasaks (Enn Kasak; dzimis 1954. gada 24. septembrī) ir igauņu zinātnes filozofs, astrofiziķis, zinātnes popularizētājs. Viņa dzimtā valoda ir veru.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Biogrāfija labot šo sadaļu
Dzīves sākuma posms un izglītība labot šo sadaļu
Enns Kasaks piedzima 1954. gada 24. septembrī Navi ciemā Veru pagastā.
1972. gadā Kasaks absolvēja Neo vidusskolu. 1981. gadā viņš pabeidza Tartu Valsts universitāti teorētiskās fizikas specialitātē. 1990. gadā viņš ieguva fizikas un matemātikas zinātņu kandidāta grādu.
Darba gaitas labot šo sadaļu
No 1981. līdz 1995. gadam Enns Kasaks strādāja par pētnieku Tartu observatorijā, kur nodarbojās ar galaktiku fiziku un kosmoloģiju. No 1995. līdz 1997. gadam viņš bija Veru institūta direktors. No 1998. līdz 2007. gadam Kasaks bija asociētais profesors Tallinas Universitātē. Kopš 2008. gada viņš ir Tartu Universitātes Juridiskās fakultātes pētniecības metodoloģijas asociētais profesors, pasniedzot juristiem filozofijas kursus, tostarp tiesību filozofiju un loģiku. Kopš 2018. gada Kasaks ir arī viesasociētais profesors Tartu Universitātes Reliģijas fakultātē.
Enns Kasaks 2003. gadā izdeva grāmatu par senās astroloģijas un astronomijas vēsturi "Senā gudrība" (Iidne tähetarkus), 2009. gadā — romānu "Brīvā kritiena likums" (Vaba pattulangemise seadus) un 2014. gadā — apjomīgu loģikas mācību grāmatu "Loģikas pamati" (Loogika alused). Viņš ir publicējis rakstus par fiziku, zinātnes un mītu filozofiju, astronomijas un astroloģijas vēsturi, astrālo mitoloģiju, folkloru un veru valodu.
Kasaks ir zinātnes popularizētājs; paralēli darbam universitātē lasījis lekcijas pētniecības centrā AHHAA, Budisma institūtā, Igaunijas Radio universitātē, Kaikas vasaras universitātē u.c.
Uzskati un idejas labot šo sadaļu
Reliģiozitāte zinātnē labot šo sadaļu
Enna Kasaka zinātnes reliģiozitātes pamatā ir reliģiozitātes priekšstats, kas pēc būtības nesaista reliģijas jēdzienu ar pārdabisko un ļauj tajā iekļaut arī civilo reliģiju. Tas ir balstīts uz piecām reliģijas dimensijām, ko ir iezīmējis Čārlzs Gloks un Rodnijs Stārks.
Kasaks zinātnē atrod visas piecas reliģijas dimensijas, ko iezīmēja Gloks un Stārks. Pirmkārt, zinātnei ir reliģijas pieredzes dimensija, jo zinātnei ir svētuma, piederības un patiesības sajūta. Zinātnē ir patiesības atklāsme. Šaubas par zinātnes pamatuzskatiem izraisa zinātnieku reakciju, kas ir līdzīga ticīgo reakcijai uz zaimošanu. Zinātnieks sevi uztver kā daļu no zinātnes progresa, kas ved uz patiesības sajūtu. Zinātnē ir "mocekļi" (Džordāno Bruno) un "svētie" (Īzaks Ņūtons). Otrkārt, zinātnei ir rituāla dimensija. Rituāli, iespējams, ir vismazāk sastopami zinātnē. Ir rituāli disertāciju aizstāvēšanai un apbalvošanai, taču tos parasti neuztver nopietni. Labāks piemērs, iespējams, ir laboratorijas rituāli, kuriem nav racionāla pamatojuma. Treškārt, zinātnei ir ideoloģiskā dimensija, kas izteikta stingrā pārliecībā par noteiktu principu spēkā esamību un pārliecībā par noteiktu veidu entītiju esamību vai neesamību. Zinātniskās revolūcijas Tomasa Kūna skatījumā ir līdzīgas reformām reliģijā. Ceturtkārt, zinātnei ir reliģijas intelektuāla definīcija. Šķiet, ka ticība ideālajiem dabas likumiem nāk no teoloģijas. Piektkārt, zinātnei ir reliģijas secīga dimensija: tai ir ietekme uz indivīda dzīvesveidu. Zinātniekam jādzīvo zinātnieka dzīve. Piemēram, absolūtu aizliegumu viltot datus nevar attaisnot bez reliģiskiem argumentiem. Zinātne tiek piedēvēta arī cilvēka glābējam un atpestītājam .
Zinātniski reliģiozitātes pētīšanai zinātnē varētu izmantot smadzeņu pētījumus (piemēram, funkcionālo tomogrāfiju) un sociometriskos pētījumus, kā arī pētnieku tekstus, kuri cenšas būt populāri un pārliecinoši.
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Enn Kasak CV esti Teadusagentuur