Elkoņdūdas
Elkoņdūdas (īru: píoba uilleann, angļu: uilleann pipes, no uilleann — 'elkoņa') ir dūdu paveids, kuru mūsdienu forma radās 18. gadsimta sākumā. Tās veido ādas maiss, ar kreisās rokas elkoni darbināmas plēšas, melodijas stabule, trīs burdona stabules un trīs ar labās rokas elkoni darbināmi regulatori — paralēli nostiprinātas stabules ar vārstiem, ko piespiežot rada īsas akordveida skaņas, ar ko papildina burdona skaņu.[1]
Elkoņdūdas bija izplatītas ceļojošo dūdinieku vidū, kas muzicēja pilsētu laukumos, gadatirgos un dažādos citos svētkos. Viens no slavenākajiem pēdējiem ceļojošajiem elkoņdūdu spēlētājiem bija Fēlikss Dorans.[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 Boriss Avramecs, Valdis Muktupāvels. Mūzikas instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. Rīga : Musica Baltica, 1997. 114.—115. lpp. ISBN 9984-588-24-6. Skatīts: 2020. gada 5. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Elkoņdūdas.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Elkoņdūdošana (angliski). UNESCO
 | Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |