Elkoņa kauls

Elkoņa kauls (latīņu: ulna) ir apakšdelma kauls. Tas ir pāra, garais kauls un novietojas apakšdelma iekšpusē - mazā pirkstiņa pusē, paralēli spieķkaulam. Kaulam ir 3 daļas:

• Proksimālais gals
• Spieķkaula ķermenis
• Distālais gals

Elkoņa kauls
Elkoņa kaula (kreisajā pusē) priekšējā virsma
Detaļas
Identifikatori
Latīņu	Ulna
MeSH	D014457
TA98	A02.4.06.001
TA2	1230
FMA	23466
Anatomiskā terminoloģija

Proksimālais gals

Elkoņa kaula proksimālais gals (epiphysis proximalis) ir masīvāks par distālo un pamatā veido elkoņa locītavu. Uz mugurpusi ir vērsts spēcīgs elkoņa paugurs (olecranon), kas artikulē ar augšdelma kaula distālo daļu., bet uz priekšpusi ir vērsts vainagizaugums (procesus coronoideus). Starp abiem izaugumiem veidojas veltņa ierobs (incisura trochlearis). Uz sāniem no vainagizauguma ir spieķkaula ierobs (incisura radialis), kas artikulē ar spieķkaulu, bet zem vainagizauguma ir elkoņa kaula nelīdzenums (tuberositas ulnae), pie kura stiprinās muskuļi.

Spieķkaula ķermenis

Elkoņa kaula ķermenim (corpus ulnae), jeb diafīzei ir trīsšķautņu prizmas forma. Diafīzei ir 3 virsmas - priekšēja virsma (facies anterior), kas ir ieliekta, mugurējā virsma (facies posterior) un mediālā virsma (facies medialis). Uz robežas starp virsmām ir malas: priekšējā mala (margo anterior), mugurējā mala (margo posterior) un asa, uz ārpusi vērsta starpkaulu mala (margo interosseus). Starp abiem apakšdelma kauliem ir iestiepta apakšdelma starpkaulu membrāna (membrana interosseus antebrachii).

Distālais gals

Elkoņa kaula distālais gals (epiphysis distalis) ir mazāks un tievāks kā proksimālais gals. Tas veido elkoņa kaula galviņu (caput ulnae) ar īlenveida izaugumu (processus styloideus) tā mediālajā un locītavas apmali (circumferentia articularis) laterālajā pusē, kas artikulē ar spieķkaulu. Distālais gals ar plaukstas pamatu nesaskaras.

Attēli

• 
  Elkoņa kaula (labajā pusē) mugurējā virsma
• 
  Elkoņa kauls un tā skrimšļi
• 
  Elkoņa kaula gali
• 
  Elkoņa kaula proksimālais gals
• 
  Rokas kauli