Elkšņu baznīca
Elkšņu Evaņģēliski luteriskā baznīca ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas dievnams Elkšņu pagastā Sēlijā. Tā ietilpst Daugavpils diecēzes Sēlpils iecirknī.[1]
| Elkšņu baznīca | |
|---|---|
 | |
  Elkšņu baznīca | |
| Pamatinformācija | |
| Atrašanās vieta |
 Elkšņi, Latvija |
| Koordinātas | 56°13′03″N 25°34′50″E / 56.21750°N 25.58056°EKoordinātas: 56°13′03″N 25°34′50″E / 56.21750°N 25.58056°E |
| Piederība konfesijai | Luterisms |
| Iesvētīšanas gads | 1834 |
| Arhitektūras apraksts | |
| Arhitektūras stils | Vēlīnais klasicisms |
| Celtniecības sākums | 1831 |
| Celtniecības beigas | 1833 |
Vēsture
labot šo sadaļuSenākā Elkšņu baznīca celta pie Ilzenbergas tuvu Ilzu muižas ezeram pie pašreizējās Latvijas-Lietuvas robežas pirmā Kurzemes un Zemgales hercoga Gotharda Ketlera laikā 1567. gadā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1712. gadā, pēc tam no jauna 1777. gadā Elkšņos pie Susējas upes uzcēla baznīcu ar koka torni. No 1831. līdz 1833. gadam uzcēla tagadējo mūra baznīcu, ko iesvētīja 1834. gadā. Juliusa Dēringa altārglezna "Kristus pie krusta" ir valsts nozīmes mākslas piemineklis. 1887. gadā baznīcu remontēja, tad uzbūvēja tagadējo torni. 1905. gadā dievnamam uzlika jaunu jumtu un piebūvēja sakristeju.
Pirmā pasaules kara laikā kopš 1915. gada baznīca atradās vācu karaspēka okupācijas zonā, zvanu evakuēja uz Krieviju. Tai tika sapostītas ērģeles, iznesti soli, nozudis kroņlukturis, bet priekšbaznīcā ierīkota labības noliktava. 1925. gadā atjaunoja ērģeles, 1934. gadā baznīcā atsakās dievkalpojumi. Pēc Otrā pasaules kara baznīca turpināja darboties.[2] 2010. gada vasarā remonta laikā Elkšņu baznīcas altāra labajā pusē iebruka daļa sienas.[3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Sēlpils iecirknis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 2. aprīlī.
- ↑ zudusilatvija.lv
- ↑ «svetdienasrits.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2015. gada 2. aprīlī.