Elio Petri
Eraklio Petri (itāļu: Eraclio Petri; dzimis 1929. gada 29. janvārī, miris 1982. gada 10. novembrī), pazīstams kā Elio Petri (Elio Petri), bija itāļu kino un teātra režisors, scenārists un kritiķis. Petri tiek asociēts ar 1960. un 1970. gadu itāļu politisko kino.[1]
| Elio Petri Elio Petri | |
|---|---|
 Elio Petri 1968. gadā | |
| Dzimis |
1929. gada 29. janvārī Roma, Itālija |
| Miris |
1982. gada 10. novembrī (53 gadu vecumā) Roma, Itālija |
| Nodarbošanās | kinorežisors, teātra režisors, scenārists, kritiķis |
| Darbības gadi | 1953—1982 |
Viņa filma "Aizdomās neturamā pilsoņa lietas izmeklēšana" 1971. gadā saņēma Amerikas Kinoakadēmijas balvu kategorijā "Labākā filma svešvalodā". Savukārt viņa filma "Strādnieku šķira nonāk debesīs" (La classe operaia va in paradiso) 1972. gadā saņēma Zelta palmas zaru Kannu kinofestivālā.
Citas viņa filmas ir "Desmitais upuris" (1965), A ciascuno il suo (1967), Un tranquillo posto di campagna (1968), La proprietà non è più un furto (1973), Todo modo (1976) un Buone notizie (1979). Ņujorkas Modernās mākslas muzejs Petri nodēvēja par "vienu no izcilākajiem itāļu politiskajiem un sociālajiem satīriķiem".[1]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 «Elio Petri Revisited | MoMA». The Museum of Modern Art (angļu). Skatīts: 2023-06-03.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
 | Šī režisora biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |