Eiropiešu izcelsmes afrikāņi
Eiropiešu izcelsmes afrikāņi jeb baltādainie afrikāņi ir Āfrikā dzimuši vai pastāvīgi dzīvojoši eiropiešu izcelsmes cilvēki, kuri identificējas kā "baltādainie".
Pirms dekolonizācijas Āfrikā dzīvoja 10 miljoni baltādaino, kas bija sastopami visās kontinenta daļās, jo īpaši Dienvidāfrikā (afrikāneri un briti), Dienvidrietumu Āfrikā (vācieši), Alžīrijā (franči), Rodēzijā (pārsvarā briti), Kenijā (briti) un Angolā (portugāļi). Kolonijām iegūstot neatkarību, daudzi no viņiem kontinentu pameta, tomēr dažās galvenokārt Āfrikas dienvidu valstīs baltādainie afrikāņi joprojām ir viena no dominējošajām mazākumgrupām.
Āfrikas valsts ar vislielāko baltādaino afrikāņu jeb eiropiešu izcelsmes iedzīvotāju skaitu ir Dienvidāfrikas Republika — aptuveni 4,9 miljoni (8,7 % iedzīvotāju). Lai gan baltādainajiem afrikāņiem vairs nav īpašas privilēģijas, atsevišķos reģionos viņi joprojām kontrolē lielu daļu rūpniecības un lauksaimniecības. Līdz pat 20. gadsimta 40. gadiem Dienvidāfrikā baltādaino iedzīvotāju īpatsvars pastāvīgi pieauga, sasniedzot 21 %, melnādaino īpatsvars samazinājās līdz 67 %, bet krāsaino un aziātu īpatsvars — līdz 12 %. Taču 1980. gadā, neraugoties uz pakāpenisku baltādaino skaita pieaugumu, to īpatsvars Dienvidāfrikā samazinājās līdz 16 %, 1990. gadā — līdz 13,8 %, bet 2001. gadā jau līdz 9,6 %.