Eiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) ģintīm, kas apvieno 14 dzelkņstarzivju sugas.[1] Bentiskas zivis, izplatītas Eiropā (Ziemeļeiropu ieskaitot) un Āzijas pašos rietumos (Turcijā), kā arī Atlantijas okeāna austrumdaļā. Sastopamas gan jūrās, gan daļēji sāļos ūdeņos, gan saldūdeņos.[2]

Eiropas jūrasgrunduļi
Pomatoschistus (Gill, 1863)
Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps)
Jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseStarspures (Actinopteri)
KārtaJūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes)
DzimtaJūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae)
ĢintsEiropas jūrasgrunduļi (Pomatoschistus)
Eiropas jūrasgrunduļi Vikikrātuvē

Latvijā un Baltijas jūrā

labot šo sadaļu
 
Mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus)

Latvijā sastopama divas Eiropas jūrasgrunduļu ģints zivju sugas: jūrasgrundulis (Pomatoschistus microps) un mazais jūrasgrundulis (Pomatoschistus minutus).[3] Abas sugas masveidīgi sastopamas Baltijas jūras piekrastēs.[3]

Kopīgās īpašības

labot šo sadaļu
 
Bata jūrasgrundulis (Pomatoschistus bathi)
 
Kvagas jūrasgrundulis (Pomatoschistus quagga)
 
Gleznotais jūrasgrundulis (Pomatoschistus pictus)

Eiropas jūrasgrunduļi ir mazas, ieapaļas formas zivtiņas ar raibumotu ķermeni (ar sīkām svītriņām, plankumiņiem un punktiņiem). Lielākā daļa sugu mazākas par 10 cm. Galva nedaudz saplacināta no augšas. Kopumā šīs ģints sugas ir grūti atšķiramas no citām jūrasgrunduļu sugām, tā kā izskatās savstarpēji ļoti līdzīgas. Visdrošākā pazīme ir galvas kanālu atšķirīgā sistēma un jutīgo poru izvietojums uz galvas, tomēr tās nespeciālistiem ir grūti novērtējamas iezīmes.[2] Ķermeni sedz sīkas, ktenoīdas zvīņas (uz galvas zvīņu nav). Sānu līnijā 36—75 zvīņas. Uz muguras divas spuras. Krūšu spurām visi stari iekļauti membrānā. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni.[2][4]

Eiropas jūrasgrunduļu ģints (Pomatoschistus)[1]

Ārējās saites

labot šo sadaļu