Eiropas ūdele
Eiropas ūdele, arī dupuris[1] (Mustela lutreola) ir neliels sermuļu dzimtas (Mustelidae) sermuļu ģints (Mustela) plēsējs. Eiropas ūdele mūsdienās ir sastopama vairs tikai dažos Spānijas, Francijas, Rumānijas, Ukrainas, Baltkrievijas reģionos, Hījumā salā Igaunijā un, iespējams, vietām Krievijas Eiropas daļā. Kādreiz tā apdzīvoja visu Eiropu, bet šobrīd ir izmirusi lielākajā daļā valstu, jo tās dzīves telpu ir ieņēmusi Amerikas ūdele (Neovison vison).[2] Latvijā Eiropas ūdeles novērojumi nav reģistrēti kopš 1994. gada[3].
| Eiropas ūdele Mustela lutreola (Linnaeus, 1761) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Dzimta | Sermuļu dzimta (Mustelidae) |
| Apakšdzimta | Sermuļu apakšdzimta (Mustelinae) |
| Ģints | Sermuļi (Mustela) |
| Suga | Eiropas ūdele (Mustela lutreola) |
| Izplatība | |
 Dabīgais izplatības areāls
Iespējamais izplatības areāls
| |
 Eiropas ūdele Vikikrātuvē | |
Eiropas ūdele ir kļuvusi ļoti reta un aizsargājama suga visā Eiropā, un tiek īstenoti dažādi dārgi projekti Eiropas ūdeles aizsardzībai. Viens no Latvijas un Igaunijas kopīgiem projektiem paredz nebrīvē dzimušās Eiropas ūdeles palaist Hījumā salā, pirms tam to atbrīvojot no Amerikas ūdelēm.[4]
Izskats
labot šo sadaļuEiropas ūdele ir neliels plēsējs ar šauru purnu, izstieptu, pagarinātu ķermeni. Tēviņu ķermeņa garums ir 38—44 cm, mātītes 28—40 cm,[5] ūdelēm ir samērā īsu un reti apmatota aste. Masa 0,5—1,0 kg.
Apmatojums īss un biezs. Kājas īsas un to pirkstus Eiropas ūdelei savieno labi saskatāma peldplēve. Pēdu spilventiņi gandrīz kaili, nagi samērā gari.[5] Apmatojums visumā vienveidīgs — rūsganbrūns vai tumši brūns. Pavēdere ir nedaudz gaišāka. Eiropas ūdelei zods, augšlūpa un apakšlūpa veido baltu plankumu, turpretī Amerikas ūdelei balta tikai apakšlūpa. Dažkārt Eiropas ūdelei pakaklē un uz krūtīm ir neliels balts plankums, Amerikas ūdelei pakaklē un uz krūtīm sīki balti punkti. Tomēr šīs pazīmes stipri variē, un ne vienmēr pēc tām var noteikt piederību pie konkrētas sugas.
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuEiropas ūdeles dzīvesvietas ir aizaugušu upīšu piekrastes mežainos apvidos, kā arī ar niedrāju un krūmiem aizaugušu ezeru piekrastes, vecupes un upju attekas. Eiropas ūdele mājo alās, kuras vienmēr tiek ierīkotas ūdenstilpju tuvumā. Atkarībā no apstākļiem ūdele vai nu rok alas pati, vai arī izmanto jau esošās, citu dzīvnieku alas un dažādas spraugas vai iedobumus piekrastē, koku dobumus. Dažkārt midzenis tiek ierīkots pat uz kāda grīšļu ciņa, blīvā niedru sagāzumā vai citā apslēptā vietā.
Eiropas ūdele ir aktīva dažādās diennakts stundās, tomēr galvenokārt krēslā un naktī. Tā lieliski peld un nirst, ūdeles barībā ietilpst, gan peļveidīgie grauzēji (galvenokārt ūdensžurkas), gan zivis, vēži, vardes, gliemji, ūdensputni un to mazuļi.
Reprodukcija
labot šo sadaļuPārošanās laikā no februāra līdz aprīlim tēviņi klaiņo apkārt, un to starpā notiek riesta cīņas. Grūsnība ilgst 35—46 dienas. Gadā ūdelēm ir viens metiens, metienā parasti ir 4—5 mazuļi, patstāvību mazuļi iegūst 2—3 mēnešu vecumā, tad ģimenes saites sairst un katrs dzīvnieks aizņem savu teritoriju. Teritorijas šauras joslas veidā stiepjas gar ūdenstilpēm. To garums var būt no dažiem simtiem metru līdz pat 2 km.
Eiropas ūdeles izzušanas iemesli
labot šo sadaļuFaktori, kas noveduši Eiropas ūdeles populāciju līdz gandrīz pilnīgai izzušanai ir visai dažādi. Skaits samazinājies un suga lielākajā areāla daļā izzudusi saistībā ar dzīvesvietu biotopu degradāciju un iznīcināšanu samērā plašā teritorijā, kurā veikti meliorācijas darbi vai kura pakļauta intensīvai saimnieciskai izmantošanai. Dažviet negatīva nozīme bijusi ūdenstilpju piesārņošanai, iepriekšējos gadsimtos nozīmīgs skaita samazināšanās cēlonis ir bijušas medības. Daļā Eiropas šo cēloņu dēļ suga bija izzudusi jau pirms Amerikas ūdeles invāzijas, piemēram, Vācijā tā nav sastopama jau kopš 1925. gada.
Svarīgākā problēma Eiropas ūdeles izzušanā lielākajā daļā Eiropas tomēr ir no zvēraudzētavām aizbēgušās vai apzināti introducētās Amerikas ūdeles. Starp abām sugām valda konkurence, jo tās izmanto vienu un to pašu ekoloģisko nišu. Savstarpējā konkurence beidzas ar Eiropas ūdeles bojāeju, jo ienācēju suga ir plēsīgāka un spēcīgāka,[6] Amerikas ūdeles ieviešanās un savairošanās ir galvenais aborigēnās sugas skaita samazināšanās cēlonis.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 15. martā. Skatīts: 2010. gada 8. janvārī.
- ↑ «Pētījums par svešo augu sugu izplatību un ekoloģiju piekrastes kāpās Latvijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 12. jūlijā. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
- ↑ http://www.tvnet.lv/zalazeme/printArticle.php?id=15682
- ↑ «Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 11. novembrī. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
- ↑ 5,0 5,1 «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2002. gada 7. septembrī. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
- ↑ «Zaļā dzīvesstila žurnāls "Vides Vēstis"». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 15. decembrī. Skatīts: 2009. gada 8. aprīlī.
Ārējās saites
labot šo sadaļu- Eiropas ūdeles un Amerikas ūdeles Arhivēts 2021. gada 22. janvārī, Wayback Machine vietnē.
- Latvijas jubilejas monēta ar Eiropas ūdeli[novecojusi saite]
- Ūdeles mazulis zoodārzā Arhivēts 2016. gada 8. martā, Wayback Machine vietnē.