Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests
Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests (European Geostationary Navigation Overlay Service (EGNOS)) ir pavadoņos bāzēta papildināšanas sistēma (Satellite Based Augmentation System (SBAS)), kuru Eiropas Komisijas vārdā izstrādājusi Eiropas Kosmosa aģentūra un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (European Organisation for the Safety of Air Navigation (Eurocontrol)). Tas papildina GPS un GLONASS ziņojot par šo sistēmu pozicionēšanas datu uzticamību un precizitāti, kā arī pārraidot korekcijas. Nākotnē sistēma papildinās arī Galileo.
EGNOS sastāv no 40 pozicionēšanas stacijām (Ranging Integrity Monitoring Stations), 2 kontroles centriem (Mission Control Centres), 6 navigācijas stacionārajām Zemes stacijām (Navigation Land Earth Stations), EGNOS plašas zonas tīkla (EGNOS Wide Area Network (EWAN)) un 3 ģeostacionārajiem pavadoņiem.[1] Zemes bāzes stacijas nosaka pavadoņu navigācijas sistēmu (GPS, GLONASS) datu precizitāti un pārraida aprēķinātās korekcijas sistēmas ģeostacionārajiem pavadoņiem. Lietotāji var brīvi piekļūt ģeostacionāro pavadoņu retranslētajiem korektūras datiem izmantojot uztvērējus ar EGNOS atbalstu vai caur internetu. Galvenais sistēmas izmantotājs ir aviācija.
Atbilstoši specifikācijai horizontālās atrašanās vietas precizitāte, lietojot EGNOS nodrošinātās korekcijas, ir augstāka par septiņiem metriem. Praksē horizontālās atrašanās vietas precizitāte ir līdz metram.
Līdzīgu pakalpojumu Ziemeļamerikā nodrošina plašas zonas papildināšanas sistēma (Wide Area Augmentation System (WAAS)), Krievijā diferenciālās korekcijas un uzraudzības sistēma (Система Дифференциальной Коррекции и Мониторинга (СДКМ)) un Āzijā Japānas multifunkcionālā pavadoņu papildināšanas sistēma (Multi-functional Satellite Augmentation System (MSAS)) ar Indijas ģeopapildināto GPS navigāciju (GPS-aided GEO augmented navigation (GAGAN)).
Galileo, Copernicus un EGNOS budžets no 2021. līdz 2027. gadam ir 14,8 miljardi EUR.[2]
Darbība labot šo sadaļu
Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta attīstību pārsvarā ir veicinājušas lidsabiedrību prasības, bet principā tas piedāvā izcilu pakalpojumu arī izmantošanai jūrā. Starptautiskajai Jūras organizācijai (International Maritime Organization (IMO)) 2016. gadā nebija snieguma standartu kuģu iekārtām, kuras izmantotu Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta pakalpojumus, tomēr ir sagaidāms, ka nākotnē tas mainīsies. Atsevišķi uzņēmumi piedāvā komerciālus SBAS pakalpojumus un daži no tiem ir paredzēti izmantošanai jūrā. Iespējams pazīstamākie no tiem ir Fugro Seastar sniegtie pakalpojumi.
EGNOS uzdevums ir dot atrašanās vietas pozīciju, kura ir precīzāka par standarta pavadoņu navigācijas sistēmu doto, ar tādu bojājumu uzraudzību, kāda ir piemērota pusautomātiskai navigācijai un gaisa kuģu nosēdināšanai. Sistēma ir projektēta, lai tā ņemtu vērā atrašanās vietas kļūdas, kuras identiski ietekmē visus lietotājus, piemēram, kļūdas pavadoņu pozīcijās un pavadoņu pulksteņu kļūdas, kā arī ar lietotāja atrašanās vietu saistītās kļūdas, kuras izraisa traucējumi jonosfērā. Precizitāte ir augstāka par diviem metriem ar bojātu datu uztveršanas iespējamību dažas sekundes gadā. Bojājuma gadījumā lietotājs par to tiek informēts sešu sekunžu laikā. Kopumā tiek sagaidīts, ka sistēmas defektu ilgums gada laikā nepārsniegs dažas minūtes.
Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests balstās uz zemes bāzes stacijām un ģeostacionārajiem pavadoņiem. Tā sniegums ir labāks par standarta diferenciālajām sistēmām vairāku iemeslu dēļ, kaut vai tādēļ, ka datus inteliģenti apvieno no vairākām bāzes stacijām, bet standarta diferenciālās sistēmas izmanto datus tikai no vienas stacijas. Tomēr tiek atzīmēts, ka SBAS lietotāja atrašanās vietai vajadzētu atrasties zonā, kuru no visām pusēm ierobežo bāzes stacijas. Atklātā jūrā tas bieži vien nav iespējams un precizitāte pastāvīgi samazinās lietotājam pārvietojoties tālāk no ierobežotās zonas.
Datu retranslācijai izmanto ģeostacionāros sakaru pavadoņus. Tie darbojas pavadoņu navigācijas sistēmām līdzīgā frekvencē, kas ļauj viegli ar vienu uztvērēju/antenu uztvert primāros un pavadoņu navigācijas sistēmu papildināšanas datus. EGNOS nodrošina papildināšanas datus gan GPS, gan GLONASS un ir paredzēts arī Galileo signāliem, ja tie ir pieejami.
Nav šaubu, ka SBAS izmantošana uz jūras nākotnē tikai pieaugs neatkarīgi no tā vai IMO sistēmas izmantošanu apstiprinās vai nē. Jūras lietotājiem ir svarīgi iepazīties ar pārklājuma zonu, lai spriestu par sagaidāmo precizitāti. Tomēr rajonos ar labu diferenciālo pārklājumu vai, ja to noteikuši jūrniecībā atzīti varas orgāni, SBAS vietā izmanto GBAS.[3]
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ EGNOS System European Union Agency for the Space Programme, 2023. gada 12. aprīlis. Skatīts: 2024. gada 24. janvārī
- ↑ ES kosmosa politika ES Padome un Eiropadome, 2024. gada 3. janvāris. Skatīts: 2024. gada 24. janvārī
- ↑ Norris A. ECDIS and POSITIONING Nautical Institute, 2010. 44., 45. lpp. ISBN 9781906915117