Eirāzijas āpši

Eirāzijas āpši (Meles) ir sermuļu dzimtas (Mustelidae) Eirāzijas āpšu apakšdzimtas (Melinae) plēsēju ģints, kurā ir 3 mūsdienās dzīvojošas sugas.

Eirāzijas āpši Meles (Brisson, 1762)
Japānas āpsis (Meles anakuma)
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Hordaiņi (Chordata)
Klase	Zīdītāji (Mammalia)
Kārta	Plēsēji (Carnivora)
Dzimta	Sermuļu dzimta (Mustelidae)
Apakšdzimta	Eirāzijas āpšu apakšdzimta (Melinae)
Ģints	Eirāzijas āpši (Meles)
Izplatība
Eiropas āpša izplatības areāls   Āzijas āpša izplatības areāls   Japānas āpša izplatības areāls
Eirāzijas āpši Vikikrātuvē

Vēl nesenā pagātnē Eirāzijas āpšu ģintī bija tikai viena suga — Eiropas āpsis jeb Eirāzijas āpsis (Meles meles). Tomēr DNS pētījumi ir ieviesuši izmaiņas āpšu klasifikācijā. Divas Eiropas āpša pasugas ir kļuvušas par sugām: Āzijas āpsis (Meles leucurus) un Japānas āpsis (Meles anakuma). Daudzos informācijas avotos tās joprojām tiek sauktas par Eirāzijas āpša pasugām: Meles meles leucurus un Meles meles anakuma.

Izplatība

Eirāzijas āpši dzīvo lielākajā daļā Eirāzijas teritorijas, izņemot ziemeļos, galējos dienvidos un attālākajās salās. Robeža starp Eiropas āpsi un Āzijas āpsi ir Volgas upe. Japānas āpsis ir endēmisks Japānai.

Izskats un īpašības

Āpsim patīk sausi meži ar irdenu augsni, kuru ir viegli rakt. Visiem Eirāzijas āpšiem ir masīva ķermeņa uzbūve, pagarināta ķermeņa forma un īsas, spēcīgas kājas. Galvas forma saplacināta, ar trīstūrveida seju. Priekšķepas platas, ar spēcīgiem, gariem nagiem, kas piemēroti zemes rakšanai. Tie dzīvo pašraktās alās, kuras ik pa laikam tiek mainītas. Eirāzijas āpši medī galvenokārt kukaiņus, uzlasa kukaiņu kūniņas un kāpurus, sliekas, kā arī pie izdevības apēd grauzējus, olas, putnus, rāpuļus, vardes un citus mazus dzīvniekus, kā arī ēd graudus, saknes un augļus.

Sistemātika

Eirāzijas āpšu ģints (Meles)

• Āzijas āpsis (Meles leucurus)
• Eiropas āpsis (Meles meles)
• Japānas āpsis (Meles anakuma)