Eduards Svirlovskis

Eduards Svirlovskis (1874—1949) bija viens no augstākās farmācijas izglītības ieviesējiem Latvijā.

Biogrāfija

Dzimis 1874. gada 10. novembrī kā vienīgais dēls Jelgavas apriņķa Ūziņu (Jēkabnieku) pagasta “Lieldimzēnu” saimnieku Jāņa un Lizbetes Svirlovsku ģimenē. Skolas gaitas uzsāka Ūziņu pamatskolā, pēc tam Zaļenieku draudzes jeb baznīcas skolā. Turpināja mācīties Jelgavas klasiskajā ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā labi apguva krievu, vācu, sengrieķu un latīņu valodu. Sekmīgi 1892. gadā pabeidzis ģimnāziju, E. Svirlovskis divus gadus no 1892. līdz 1894. gadam nostrādāja par mācekli Jāņa Herteļa aptiekā Jelgavā un turpmāk J. F. Lihingera aptiekā Rīgā no 1894. līdz 1985. gadam. Ieguvis vajadzīgās zināšanas, 1895. gadā viņš devās uz Tērbatas Universitāti, kur nokārtoja aptiekāra palīga eksāmenu. Pēc tam Vladikaukāzā Štebera un Batumi Vituminska aptiekā četrus gadus no 1896. līdz 1899. gadam izpildīja aptiekāra palīga pienākumus. Atgriezies dzimtenē, E. Svirlovskis 1899. gadā no “Dimzēniem” devās uz Jurjevu, kā bija pārdēvēta Tērbata, studēt farmāciju. Bija korporācijas "Lettgallia“ filistrs. 1906. gadā pabeidza Tērbatas Universitāti, mag. pharm.

No 1906. līdz 1908. gadam strādāja Pēterpils „Krēsliņa“ aptiekā par laborantu. No 1908. līdz 1918. gadam bija Pēterpils farmaceitiskās biedrības laboratorijas vadītājs un farmācijas žurnāla redaktors. No 1916. līdz 1919. gadam bija Zemkopības ministrijas vecākais speciālists. 1919. gadā uzsāka darbu Latvijas veselības departamenta dienestā par ķīmijas nodaļas vadītāju. 1920. gadā tika ievēlēts par Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docentu, bet 1924. gadā ievēlēts par profesoru.

1937. g. 20. maijā E. Svirlovskis aizstāvēja disertāciju par tēmu: "Hibridoloģiskas un embrioloģiski — citoloģiskas studijas par Digitālis ģinti" un ieguva Dr. pharm. grādu.

Svirlovskis piedalījās Latvijas Universitātes Farmakognozijas katedras dibināšanā, bija ilggadējs katedras vadītājs (1920—1949). Uzsākot izdot Latvijas farmaceitu žurnālu, E. Svirlovskis 1924. gadā darbojās kā tā galvenais redaktors. Viņš bija Latvijas Farmaceitu biedrības, Latvijas Ķīmiķu biedrības, Latvijas Biologu biedrības un Deutschen Pharmazeutischen Gesellschaft biedrs. Biologu biedrībā kādu laiku izpildīja priekšsēdētāja amatu.

Par ieguldījumu farmācijā E. Svirlovskis 1935. gadā saņēma Triju Zvaigžņu ordeni (III šķiru).

Viņa vadībā izstrādāti 49 diplomdarbi.

Profesors E. Svirlovskis ir zinātnisku grāmatu — “Jautājumā par atšķaidītas sālsskābes iedarbību uz olbaltumvielām” (1906), “Magoņu kultūra un opija iegūšana Semirečjē” (1917) autors un “Latvijas farmakopejas” (1940) farmakognozijas nodaļas redaktors un līdzautors. Viņš sarakstījis 2 mācību grāmatas: “Mikroskops un tā lietošana”(1922) un “Farmakognozija”(1940).

Publicējis 74 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus vācu, krievu, latviešu un angļu valodā.

Grāmatas

• Свирловский Э. И. К вопросу о действии разведенной соляной кислоты на белковия вещество. Юрьев: Э. Вермaн, 1906, 119 с.
• Свирловский Э. И. Культура мака и добывание опия в Семиречье (отчет о коман¬дировке в Семиречье). Петроград: А. Э. Винике, 1917, 39 + 5 с.
• Svirlovskis E. Mikroskops un tā lietošana. Rīga: F. Vītuma izdevn., 1922. 78 lpp.
• Svirlovskis E. Farmakognozija. I d. Rīga: LU, 1940. 228 lpp.
• Svirlovskis E. (priekšsēdētājs), Maizīte J., Vaits R. Latvijas farmakopeja. Farmakogno¬zijas subkomisija. Rīga: Tautas labklājības ministrijas izdevums, 1940. 968 lpp.

Ārējās saites

• Medicīnas pamatlicējs (PDF)