Eduards Jaunzems

Eduards Jaunzems (1872. gada 21. septembris — 1935. gada 10. februāris) bija Latvijas politiķis un sabiedrisks darbinieks. Bijis Cēsu pilsētas galva, 1. un 2. Saeimas deputāts, Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas, vēlāk Neatkarīgo sociālistu biedrs.

Eduards Jaunzems
1. un 2. Saeimas deputāts
Amatā 1922. gada 7. novembris — 1928. gada 5. novembris
Dzimšanas dati	1872. gada 21. septembrī Liepas pagasts, Cēsu apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija
Miršanas dati	1935. gada 10. februārī (62 gadu vecumā) Torņkalns, Rīga, Latvija
Tautība	latvietis
Dzīvesbiedrs(-e)	Alvīne Jaunzems
Profesija	grāmatvedis

Dzīvesgājums

Dzimis 1872. gadā 21. septembrī Cēsu apriņķī, Liepas pagasta Jaunzemos kā zemes īpašnieka dēls. Mācījās Liepas pagasta un Āraišu draudzes skolās, 1890. gadā absolvēja Dr. Harnacka reālskolu Cēsīs. Piedalījās krievu-japāņu karā, tad strādāja kā kantorists un grāmatvedis Krievijā un Rīgā, vēlāk Cēsīs un Līgatnē.

Pirmā pasaules kara sākumā viņu iesauca Krievijas Impērijas armijā, 1917. gadā pārnāca uz latviešu strēlnieku rezerves pulku. 1917. gada 15. maijā atvaļināts.

1917.-1918. gadā Eduards Jaunzems darbojās Cēsu apriņķa strādnieku padomē. No 1919. gada jūnija līdz 1922. gadam bija Cēsu pilsētas štata un pilsētas galvas amatos.

No 1922. gada 7. novembra līdz 1928. gada 5. novembrim darbojies kā 1. un 2. Saeimas deputāts, sākumā kreiso sociāldemokrātu frakcijā, bet no 1928. gada 2. maija iestājās neatkarīgos sociālistos. Vēlāk strādāja par grāmatvedi-darbvedi.

Miris 1935. gada 10. februārī.