Eštonanderlaina
Eštonanderlaina (angļu: Ashton-under-Lyne) ir pilsēta Anglijā, Lielās Mančestras metropoles grāfistē, Teimsaidas metropoles boro administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes austrumdaļā Teimas upes krastos 11 km no grāfistes galvenās pilsētas Mančestras centra un 330 km no valsts galvaspilsētas Londonas; viena no Mančestras aglomerācijas pilsētām.
| Eštonanderlaina | |
|---|---|
| pilsēta | |
| Ashton-under-Lyne | |
|
| |
  Eštonanderlaina  Eštonanderlaina  Eštonanderlaina | |
| Koordinātas: 53°29′22″N 2°05′37″W / 53.48944°N 2.09361°WKoordinātas: 53°29′22″N 2°05′37″W / 53.48944°N 2.09361°W | |
| Valsts |
.svg){kind=small} Apvienotā Karaliste |
| Valsts daļa |
 Anglija |
| Reģions | Ziemeļrietumanglija |
| Grāfiste |
 Lielā Mančestra |
| Metropoles boro | Teimsaida |
| Platība | |
| • Kopējā | 10,2 km2 |
| Augstums | 110 m |
| Iedzīvotāji (2021) | |
| • kopā | 48 604 |
| • blīvums | 4 765,1/km² |
| Laika josla | GMT (UTC+0) |
| • Vasaras laiks (DST) | BST (UTC+1) |
| Pasta kods | OL6, OL7 |
| Mājaslapa |
tameside |
 Eštonanderlaina Vikikrātuvē | |
Vēsture
labot šo sadaļuVēstures avotos pirmoreiz minēta 12. gadsimta beigās kā Mančestras baronu īpašums Asheton. Pilsētas nosaukums cēlies no senangļu valodas un tulkojams kā ‘ošu ciems’, bet nosaukuma otrās daļas under-Lyne izcelsme nav skaidra — tā cēlusies vai nu no britu lemo — ‘goba’, vai arī apraksta atrašanās vietu «zem Peninu līnijas»; tā sākta lietot tikai 19. gadsimtā, lai atšķirtu no citām Eštonām.[1] 1414. gadā Eštonai piešķirtas tirgus tiesības.
Pilsētas izaugsme par nozīmīgu apdzīvoto vietu sākās 18. gadsimtā līdz ar Anglijas rūpniecisko revolūciju. 19. gadsimtā tā izauga par ievērojamu tekstilfabriku pilsētu — no 1773. līdz 1905. gadam šeit tika dibinātas 75 kokvilnas apstrādes fabrikas. 1790. gados tika izbūvēts Eštonas kanāls akmeņogļu transportēšanai no vietējām raktuvēm uz Mančestru. 1786. gadā tika dibināta pirmās dzelzs lietuves — vienas no pirmajām Anglijas ziemeļrietumos. 1835. gadā Eštonai piešķīra municipālā boro statusu ar nosaukumu Ashton-under-Lyne. 1845. gadā caur Eštonu tika uzbūvēta Mančestras—Šefīldas dzelzceļa līnija. Tekstilrūpniecības uzplaukums turpinājās līdz 1920. gadiem, bet 1930. gados lielākā daļa fabriku tika slēgtas.
1917. gada 13. jūnijā notika sprādziens Eštonas munīcijas rūpnīcā, kā rezultātā gāja bojā 41 cilvēks un tika nopostīta pilsētas rietumu daļa.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ University of Nottingham's Institute for Name-Studies, Ashton-under-Lyne
- ↑ Ashton Munitions Explosion by John Billings and David Copland. ISBN 0-904506-17-7
Ārējās saites
labot šo sadaļu
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eštonanderlaina.
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)