Dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja
Varapajeva — Druja | |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
Dzelzceļa līnija Varapajeva—Druja ir 88,9 km gara dzelzceļa līnija Baltkrievijas Vitebskas apgabalā, kas savieno Varapajevu ar Druju. Līniju atklāja 1932. gadā, to visā garumā veido viens neelektrificēts sliežu ceļš 1520 mm platumā.
Vēsture
labot šo sadaļuDzelzceļa līnija tapa, pamatojoties uz Polijas prezidenta Ignacija Moscicka 1928. gada 24. februāra rīkojumu, kas noteica būvniecības izmaksas segt no Dzisnas apriņķa pašvaldību apvienības un Polijas Valsts dzelzceļa ieņēmumu pārpalikuma vai aizņēmuma.[1] Tās mērķis bija veicināt ekonomisko labklājību vienā no starpkaru Polijas trūcīgākajiem reģioniem. Dzelzceļa līniju atklāja 1932. gadā.[2] Kaut arī pēc līnijas atklāšanas ekonomiskā situācija Viļņas vaivadijas ziemeļos uzlabojās,[3] tā tomēr nedeva gaidīto rezultātu.[4]
1934. gadā tapa iecere būvēt Daugavā upes ostu, paverot iespējas Polijas ziemeļaustrumos ražoto kokmateriālu, linu un ādu tranzītam caur Rīgas ostu starptautiskajā tirgū. Materiālu nogādāšana Polijas tuvākajā ostā, Gdiņā, ievērojami sadārdzināja transportu, jo tā atradās 900 km attālumā. Kā alternatīvu izvirzīja priekšlikumu tos pludināt plostos pa Daugavu.[5] Apzinoties plostu pludināšanas ierobežojumus, Polijas pārstāvji paralēli Latvijā aģitēja par Daugavas padziļināšanu, padarot to par kuģojamu upi un nozīmīgu ūdensceļu.[6] Šo mērķu sasniegšanai izveidoja īpašu organizāciju — Polijas—Skandināvijas—Baltijas tirdzniecības kameru, kas aicināja dzelzceļa līniju Varapajeva—Druja pagarināt iekšzemes virzienā līdz Ļidai un savienot to ar Latvijas dzelzceļu tīklu, izbūvējot savienojumu ar Indras staciju.[7] Tomēr 1916. gadā izbūvēto dzelzceļa atzaru Indra—Piedruja Latvijas puse nojauca jau 1920. gados. Turklāt poļu kokmateriāli izrādījās konkurētnespējīgi starptautiskajā tirgū, kas izraisīja ražošanas sašaurināšanos un izsauca poļu lūgumu Latvijai samazināt dzelzceļa tarifus kokmateriāliem.[8] Visu iepriekšminēto apstākļu dēļ Latvijas pārstāvji poļu vērienīgās ieceres uztvēra kā nereālistiskas.[4]
Par spīti izaicinājumiem 1935. gadā sākās dzelzceļa līnijas pagarinājuma būvniecība no Drujas stacijas līdz plānotās ostas vietai. Tomēr iecere vēlamo rezultātu nesasniedza, jo 1937. gadā līdz Rīgai pa Daugavu atgādāja vien 100 plostu.[9] Saasinoties starptautiskajām attiecībām, 1937. gadā ieviesa stingru caurlaižu un robežkontroles sistēmu, kas uzņēmējdarbību padarīja apgrūtinošu. Otrais pasaules karš izslēdza ostas būvniecības plānus un iespējas dzelzceļa līnijas izmantošanai tranzītā līdz jūras ostām, saglabājot tai vien vietējas nozīmes dzelzceļa līnijas lomu.[10]
Pēc Otrā pasaules kara teritorija, kurā atrodas dzelzceļa līnija, nonāca Padomju Savienības Baltkrievijas PSR sastāvā. Kopš 1991. gada dzelzceļa līnija atrodas Baltkrievijā.
Stacijas un pieturas punkti
labot šo sadaļu- Varapajeva. Mezgla stacija Varapajevas pilsētciematā, kur Drujas līnija atzarojas no līnijas Kruļavščizna — Lintupi.
- Huta. Pieturas punkts Varapajevas ciema padomes Hutas ciemā.
- Polava. Neizmantots pieturas punkts netālu no Polavas ciema Varapajevas ciema padomē.
- Dembava. Neizmantots pieturas punkts netālu no Staņislavovas ciema Staņislavovas ciema padomē.
- Šarkavščina. Stacija Šarkavščinas pilsētā.
- Zori. Neizmantots pieturas punkts netālu no Novi Pahostas ciema Novi Pahostas ciema padomē.
- Mjori. Stacija Mjoru pilsētā.
- Idolta. Pieturas punkts netālu no Idoltas ciema Pavjaces ciema padomē.
- Druja. Līnijas galastacija Drujas agropilsētiņā.
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Rozporządzenie Prezydenta Rzeczypospolitej z dnia 24 lutego 1928 r. o budowie kolei normalnotorowej Woropajewo-Druja.» [Polijas Republikas prezidenta 1928. gada 24. februāra rīkojums par standartplatuma dzelzceļa līnijas Varapajeva-Druja būvniecību] (poļu). Skatīts: 2024. gada 5. jūlijā.
- ↑ «Spalinowe „torpedy” na północno-wschodnim krańcu II RP» [Degoša "torpēda" Otrās Polijas Republikas ziemeļaustrumu nomalē] (poļu). Biełsat TV. Skatīts: 2021. gada 16. novembrī.
- ↑ «Dzisna. Historia społeczności» [Ebreju kopienas vēsture Dzisnā] (poļu). Wirtualny Sztetl. Skatīts: 2021. gada 16. novembrī.
- ↑ 4,0 4,1 https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:160251%7Carticle:DIVL46 Polijas Seimā ierosina ceļu izbūves saskaņošanu ar Latviju. Rīts, Nr.55 (24.02.1936), 1. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:30467%7Carticle:DIVL146 Daugavas izmantošana. Jēkabpils Vēstnesis, Nr.9 (01.03.1934), 2. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:110898%7Carticle:DIVL80 Daugavas padziļināšanas projekts. Jaunais Zemgalietis, Nr.80 (13.04.1934), 1. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:253007%7Carticle:DIVL99 Par Drujas ostu. Latvijas Kareivis, Nr.186 (22.08.1934), 2. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:98135%7Carticle:DIVL162 Ziņas par Polijas koksaimniecību. Meža Dzīve, Nr.119 (01.07.1935), 31. lpp.
- ↑ https://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:228057%7Carticle:DIVL277 Pēdējā Polijas plostu karavāne pienākusi Jumpravmuižā. Latvijas Kareivis, Nr.140 (27.06.1937), 5. lpp.
- ↑ «Historia portu w Drui» [Drujas ostas vēsture] (poļu). Z Nad Niemna. Skatīts: 2021. gada 16. novembrī.