Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I

Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I ir dzelzceļa līnija Latvijā, kas savieno valsts robežu ar Krieviju (5 km no Kārsavas stacijas) ar Rēzeknes pilsētu (stacija Rēzekne I). Līnija ir 49 km gara un tajā ir tikai viens sliežu ceļš. Līnijā kursē tikai kravas vilcieni (diennaktī pa 12 vilcieniem katrā virzienā)^[1]. Šī ir vissenākā dzelzceļa līnija Latvijā.

Vēsture

Līnija tika atklāta 1860. gada 8. novembrī^[2], reizē ar visu dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava posmu Rītupe (toreiz Schogowa)—Daugavpils.^[3]

1999. gadā līnijā pārtraukti piepilsētas pasažieru pārvadājumi. Pirms pasažieru pārvadājumu pārtraukšanas vilciens kursēja vienreiz dienā maršrutā Rēzekne—Kārsava—Rēzekne. Kopš 2015. gada jūnija līnijā atcelts vilciens Viļņa—Sanktpēterburga^[4], bet kopš 2015. gada oktobra sakarā ar novirzīšanu caur Novosokoļņikiem šeit nekursē arī vilciens Rīga—Sanktpēterburga.^[5]

Vēsturiski vilcienu saraksti

Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Rēzekne—Rītupe 1940. gada vasarā^[6]
Vilcienu saraksts maršrutā Daugavpils—Pitalova 1979. gadā^[7]

Stacijas un pieturas punkti

Rītupe. Uzbūvēta līdz ar līniju Pēterburga—Varšava; toreiz saukta par Žogovu (Жогово). Bijusī Latvijas—PSRS robežstacija. 1946. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Mūsdienās stacija atrodas Pleskavas apgabala Pitalovas rajona Utrojas pagastā, dzelzceļa iecirknī Pitalova—Pleskava un joprojām tiek saukta latviskajā nosaukumā (Ритупе).
Pīrāgi. 1929. gadā atklāts pieturas punkts; 1946. gadā nodots Krievijas Oktobra dzelzceļam.
Abrene. Pitalovas stacija atvērta 1872. gadā kā telegrāfa postenis. Ap 1902. gadu kļuvusi par pilnvērtīgu staciju (pēc līnijas Abrene—Sita izbūves). 1921. gadā pārdēvēta par Jaunlatgali, 1938. gadā — par Abreni, bet no 1963. gada šeit atkal ir Pitalovas stacija. 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam un mūsdienās šeit ir Krievijas robežstacija.
Vāvere. Pietura "Vāveres" atvērta 1931. gadā, jau pēc gada pārdēvēta par Vāveri. 1942. gadā 0,9 km uz Abrenes pusi atvērts izmaiņas punkts ar tādu pašu nosaukumu; vēlāk Vāvere sarakstos vairs neparādās, bet 20. gadsimta 80. gados vēl par 300 m tuvāk Pitalovai atrodas sadales punkts Belkina (Белкино). 1992. gadā izmaiņas punkts nodots Krievijas Oktobra dzelzceļam.
Punduri. Stacija Ponderi (Пондеры) ierīkota jau līnijas izbūves laikā; no 1919. gada — Punduri. 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Gar tagad slēgto Punduru staciju iet Latvijas—Krievijas robeža.
Skangaļi. Pietura atvērta 1926. gadā, 1992. gadā nodota Krievijas Oktobra dzelzceļam. Mūsdienās šeit ir Krievijas izmaiņas punkts.
Kārsava. Korsovkas (Корсовка) stacija atvērta līdz ar līnijas izbūvi, par Kārsavu pārdēvēta 1921. gadā. Kopš 1992. gada — Latvijas robežstacija. Atrodas ārpus Kārsavas pilsētas, Malnavas pagasta Kārsavas stacijas ciemā.
Malnava. Pietura Kārsavas pilsētā, pie pašas tās robežas. Atvērta 1931. gadā, kopš 1999. gada neizmantota.
Pureņi. Atrodas uz Salnavas un Malnavas pagastu robežas pie Mičuru ciema. Pietura atvērta 1928. gadā, mūsdienās šeit ir neliela stacija.
Mežvidi. Stacija atrodas Mežvidu pagastā pie Mežvidu ciema. Tā atklāta reizē ar līnijas izbūvi kā Ivanovkas (Ивановка) stacija, 1912. gadā Kuļņeva, bet no 1919. gada — Mežvidi.
Ilzēni. Neliela stacija starp Ilzeskalna un Bērzgales pagastiem; atklāta 1928. gadā kā pieturas punkts.
Burzava. Stacija atvērta 1931. gadā ar nosaukumu "Burcava". 1934. gadā no stacijas atzarojās šaursliežu līnija Rēzekne—Burzava—Sita. Mūsdienās atrodas Vērēmu pagastā, bet Sitas līnija ir nojaukta.
Kleperova. Ceļa postenis Rēzeknes pilsētā.
Rēzekne I. Viena no divām Rēzeknes dzelzceļa stacijām; atklāta reizē ar līnijas izbūvi kā Režicas stacija.

Atsauces

↑ «Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas dzelzceļš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 18. novembrī.
↑ T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 21. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0
↑ «Latvijas dzelzceļu līnijas - Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.
↑ Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa^{[novecojusi saite]}
↑ «Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.04.2016. Skatīts: 02.05.2016.
↑ 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.
↑ Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.

Šis ar dzelzceļu Latvijā saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] «Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas dzelzceļš». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2013. gada 18. novembrī.

[2] T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 21. lpp. ISBN 978-9984-38-698-0

[3] «Latvijas dzelzceļu līnijas - Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 29. martā. Skatīts: 2010. gada 10. oktobrī. Arhivēts 2014. gada 29. martā, Wayback Machine vietnē.

[4] Tiek slēgts vilciens № 92/91 Viļņa – Sanktpēterburga – Viļņa^{[novecojusi saite]}

[5] «Vilcienu kustības saraksts spēkā no 25.10.2015.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 26.04.2016. Skatīts: 02.05.2016.

[6] 1940. gada vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.

[7] Pasažieru vilcienu kustības saraksts (saīsināts) 1979. g., Rīga:, Transports, 1979.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[7]