Dzeltenkāta lācītis
Dzeltenkāta lācītis jeb dzeltenporu lācītis (Leccinum crocipodium, Leccinum tessalatum vai Leccinellum crocipodium) ir Latvijā ļoti reta beku dzimtas sēne, kuras augļķermeņi ir ēdami, taču saudzējami retuma dēļ. No radnieciskām sugām atšķiras ar savu dzelteno krāsu, jo satur krāsainu pigmentu krokipodīnu.[1]. Salīdzinoši maza starp citām lācīšu ģints sēnēm un pēdējos gados bieži tiek iedalīta blakus ģintī Leccinellum.
Dzeltenkāta lācītis Leccinum crocipodium | |
---|---|
Dzeltenkāta lācītis kalnos Bulgārijā | |
Klasifikācija | |
Valsts | Sēnes (Fungi) |
Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
Klase | Himēnijsēnes (Homobasidiomycetes) |
Kārta | Beku rinda (Boletales) |
Dzimta | Beku dzimta (Boletaceae) |
Ģints | Lācīši (Leccinum) |
Suga | Dzeltenkāta lācītis (L. crocipodium) |
Dzeltenkāta lācītis Vikikrātuvē |
Sēnes apraksts labot šo sadaļu
- Cepurīte: krāsa sākumā dzeltenzaļa, pēc tam kļūst nespodri brūngana, vecumā arī pelēkbrūna vai zilganpelēka. Platums līdz 10 cm. Forma sākumā pusapaļa, vēlāk spilvenveida. Virsmiziņa augot reizēm saplaisā. Mīkstums salmu dzeltens, griezumu vietās kļūst sarkanīgs, vēlāk nomelnē.
- Stobriņi: atveres citrondzeltenas, sēnei augot kļūst zaļgandzeltenas, diametrā 0,3-0,5 mm. Piespiedumā viegli brūnē.
- Kātiņš: gaiši dzeltens, apakšdaļā resnāks un ar sīkām neregulāri izvietotām brūnganām zvīņām. Jaunām sēnēm bumbierveida.
- Sporas: zaļgandzeltenas. [2] [3]
- Bazīdijas: 18-35/5-9 µm.
- Cistīdas: bezkrāsainas vai brūnganas, 20-55/4,5-11 µm.
Augšanas apstākļi labot šo sadaļu
Mikorizas sēne. Aug galvenokārt zem ozoliem, retāk zem skābaržiem, kaļķainās augsnēs. Latvijā pagaidām atrasta tikai Kazdangas apkaimē ozolu audzē.[4]
Barības vērtība labot šo sadaļu
Ēdama, bet retuma dēļ saudzējama.
Skatīt arī labot šo sadaļu
Atsauces labot šo sadaļu
- ↑ Kerschensteiner L, Löbermann F, Steglich W, Trauner D (2011). "Crocipodin, a benzotropolone pigment from the mushroom Leccinum crocipodium (Boletales)". Tetrahedron 67 (8): 1536–9. doi:10.1016/j.tet.2010.12.060.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998. 195. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ Š.Evansa, Dž.Kibijs, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 2004. 205. lpp. ISBN 9984-37-648-6.
- ↑ Apraksts sēnes.lv
Ārējās saites labot šo sadaļu
- Mikologu biedrības saits Arhivēts 2017. gada 29. aprīlī, Wayback Machine vietnē.
- Index Fungorum
- Mycobank