Dzīvības glābšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Dzīvības glābšana bija viens no sporta veidiem, kas tika aizvadīts 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Parīze. Šīs sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 13. un 19. augustā, tās tika aizvadītas dažādās Parīzes vietās.[1]
Dzīvības glābšana Olimpiskajās spēlēs | |
Norises vieta | Sēna (Kurbevuē — Aņēras tilti) Vensēnas mežs Vensēnas velodroms |
---|
Dzīvības glābšanas sacensības sastāvēja no trim dažādām sacensībām.
Ugunsdzēsības sūkņu manevrēšanas sacensības notika no 1900. gada 13. līdz 19. augustam. Tajās startēja piecu valstu ugunsdzēsēju komandas, kuriem bija jāglābj iedzīvotāji no sešstāvu ēkas, kuras trešajā stāvā bija ziņots par ugunsgrēku. Brīvprātīgo ugunsdzēsēju kategorijā par uzvarētājiem tika atzīti Porto (Portugāle) ugunsdzēsēji, apsteidzot Leitonas (Lielbritānija) un Budapeštas (Ungārija) ugunsdzēsēju komandas. Profesionālajā kategorijā par labākajiem tika atzīti Kanzasitijas (ASV) komanda, kura apsteidza Milānas (Itālija) ugunsdzēsējus. Savukārt valsts sacensībās Parīzes ugunsdzēsēji.
Glābšanas uz ūdens sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 22. jūlija līdz 25. jūlijam. Tās notika Sēnas upē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem, turpat, kur peldēšanas un airēšanas sacensības. Sacensībās startēja vairāk nekā 1000 dalībnieki. Dalībniekiem bija jānopeld 300 metri, lai paķertu manekenu un to novilktu 50 metru. Kā arī bija jānopeld 200 metri, lai glābtu manekenus uz 300 tonnu smaga zvejas kuģa, kura nogrimšana tika simulēta.
Pirmās palīdzības sniegšanas sacensībās piedalījās ap 3000 dalībnieku no dažādām glābšanas biedrībām un tās tika aizvadītas Vensānas velodromā. Populārākais notikums bija kara vingrinājums: dalībniekiem bija jāiziet cauri šķēršļu joslai, nesot nestuves, kur bija novietots vīrietis, viņu nesakratot.
Starptautiskā Olimpiskā komiteja šobrīd neatzīst dzīvības glābšanu kā oficiālo sporta veidu olimpisko spēļu programmā.[2]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «GB Athletics – Olympic Games Medallists – Other Sports – Demonstration & Unofficial Sports».
- ↑ Bill Mallon, Jeroen Heijmans. Historical Dictionary of the Olympic Movement, 2011. 382. lpp. ISBN 9780810875227.