Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs

Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 11. augusta līdz 19. augustam, paralēli ūdenspolo sacensībām, kas notika tieši tajā pašā vietā Parīzē, Sēnas upē, starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem. Sacensībā kopā startēja 76 sportisti no 12 valstīm. Sportistiem bija iespēja sacensties 7 peldēšanas disciplīnās. No šīm 7 disciplīnām 3 tika aizvadītas brīvā stila peldēšanā, viena peldēšanā uz muguras un 3 disciplīnas bija cita veida.[1]

Peldēšana
1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs
Olympic rings without rims.svg Swimming pictogram.svg
Norises vietaSēna (starp Kurbevuē un Aņēras tiltiem), Valsts karogs: Francija Parīze, Francija
Norises laiks1900. gada 11. — 19. augusts
Disciplīnu skaits7 (visas vīriešiem)
Dalībnieki76 (visi vīrieši) no 12 valstīm
«1896 Atēnas1904 Sentluisa»
Peldēšana 1900. gada
vasaras olimpiskajās spēlēs

Swimming pictogram.svgOlympic rings without rims.svg
Sportisti
Brīvais stils
200 metri Vīrieši
1000 metri Vīrieši
4000 metri Vīrieši
Uz muguras
200 metri Vīrieši
Citas
200 metri, komandas Vīrieši
200 metri, šķēršļu josla Vīrieši
Zemūdens peldēšana Vīrieši
← 1896 1904 →
Sēnas upes daļa, kur tika aizvadīts ūdenspolo turnīrs.
Skats no peldēšanas sacensībām olimpisko spēļu laikā.
Tiesnešu tribīnes.

Visvairāk olimpisko medaļu peldēšanas sacensībās ieguva Lielbritānijas sportisti, kopumā 3 medaļas, 2 zelta un 1 bronzu. Vēl pa divām zelta medaļām izcīnīja Austrālija un Vācija. Kopumā olimpiskās medaļas izcīnīja 9 dažādu valstu sportisti. Pirmās olimpiskās medaļas peldēšanā ieguva Austrālijas, Dānijas, Francijas, Lielbritānijas, Nīderlandes un Vācijas sportsiti. Britu sportists Džons Artūrs Džārviss, austrālietis Frederiks Leins un vācu sportists Ernsts Hopenbergs, bija vienīgie, kuri izcīnīja divas zelta medaļas. Vēl pa vairākām medaļām izcīnīja austrieši Oto Vāle (2 sudraba) un Karls Ruberls (1 sudrabs un 1 bronza) un ungārs Zoltāns Halmai (2 sudraba un 1 bronza).[2]

KalendārsLabot

  ●   — Sacensības;   F   — fināls (medaļu izcīņa)

Disciplīna 11. augusts 12. augusts 13. augusts 14. augusts 15. augusts 16. augusts 17. augusts 18. augusts 19. augusts
200 metri, brīvais stils F
1000 metri, brīvais stils F
4000 metri, brīvais stils F
200 metri, uz muguras F
200 metri, komandas F
200 metri, šķēršļu josla F
Zemūdens peldēšana F

Medaļu ieguvējiLabot

MedaļniekiLabot

Disciplīna Zelts Sudrabs Bronza Atsauce
200 metri, brīvais stils
sīkāk
Frederiks Leins
  Austrālija
Zoltāns Halmai
  Ungārija
Karls Ruberls
  Austrija
[3]
1000 metri, brīvais stils
sīkāk
Džons Artūrs Džārviss
  Lielbritānija
Oto Vāle
  Austrija
Zoltāns Halmai
  Ungārija
[4]
4000 metri, brīvais stils
sīkāk
Džons Artūrs Džārviss
  Lielbritānija
Zoltāns Halmai
  Ungārija
Luijs Martēns
  Francija
[5]
200 metri, uz muguras
sīkāk
Ernsts Hopenbergs
  Vācija
Karls Ruberls
  Austrija
Johanness Drosts
  Nīderlande
[6]
200 metri, komandas
sīkāk
  Vācija (Deutscher Schwimm Verband Berlin)
Jūliuss Frejs
Makss Hainle
Ernsts Hopenbergs
Makss Šēne
Herberts fon Petersdorfs
  Francija (Tritons Lillois)
Žozefs Bertrāns
Viktors Kadē
Moriss Ošpjē
Viktors Ošpjē
Žils Verbeks
  Francija (Pupilles de Neptune de Lille)
Luijs Martēns
Žoržs Leijē
Dezirē Meršē
Renē Tartara
[7]
200 metri, šķēršļu josla
sīkāk
Frederiks Leins
  Austrālija
Oto Vāle
  Austrija
Pīters Kemps
  Lielbritānija
[8]
Zemūdens peldēšana
sīkāk
Šarls Devendevils
  Francija
Andrē Siks
  Francija
Pēders Likebergs
  Dānija
[9]

Sportisti ar vairākām medaļāmLabot

Sportists Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
Džons Artūrs Džārviss   Lielbritānija 2 2
Ernsts Hopenbergs   Vācija 2 2
Frederiks Leins   Austrālija 2 2
Zoltāns Halmai   Ungārija 2 1 3
Oto Vāle   Austrija 2 2
Karls Ruberls   Austrija 1 1 2

Medaļu sadalījums starp valstīmLabot

  •      — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
  •      — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
Vieta Valsts Zelts Sudrabs Bronza Kopā
1   Lielbritānija 2 1 3
2/3   Austrālija 2 2
  Vācija 2 2
4   Francija 1 2 2 5
5   Austrija 3 1 4
6   Ungārija 2 1 3
7/8   Dānija 1 1
  Nīderlande 1 1
Kopā (8 valstis): 7 7 7 21

Pārstāvētās valstis un sportistiLabot

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs vienglatlētikas sacensībās startēja 77 sportisti no 12 valstīm. Lielākā daļa no sportistiem, 47 sportisti, bija no Francijas. Pirmoreizi peldēšanas sacensībās olimpiskajās spēlēs startēja: Austrālija, Beļģija, Dānija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Nīdernalde, Ungārija, Vācija un Zviedrija.

Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.

AtsaucesLabot

  1. «Swimming at the 1900 Paris Summer Games». Sports Reference. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 14. februāris. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  2. «Paris 1900 Swimming». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2020. gada 14. februāris.
  3. «Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  4. «Paris 1900 Swimming: 1000m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  5. «Paris 1900 Swimming: 4000m freestyle men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  6. «Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  7. «Paris 1900 Swimming: 200m team swimming men Results». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 9. maijs.
  8. «Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.
  9. «Paris 1900 Swimming: underwater swimming men». Starptautiskā Olimpiska komiteja. Skatīts: 2021. gada 14. februāris.

Ārējās saitesLabot