Dyspessa ulula ir urbēju dzimtas naktstauriņš. Tā ir plaši izplatīta suga, kuras kāpuri spēj nodarīt nopietnu kaitējumu sīpolu ražām.[1][2][3]

Dyspessa ulula
Dyspessa ulula (Borkhausen, 1790)
Dyspessa ulula
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
KārtaZvīņspārņi (Lepidoptera)
DzimtaUrbēju dzimta (Cossidae)
ApakšdzimtaCossulinae
ĢintsDyspessa
SugaDyspessa ulula
Sinonīmi
  • Phalaena ulula Borkhausen, 1790
Dyspessa ulula Vikikrātuvē

Izplatība labot šo sadaļu

Dyspessa ulula sastopama no Rietumeiropas un Dienvideiropas caur Krieviju līdz Āzijas centrālajai daļai. Suga atrodama arī Anatolijā, Ziemeļāfrikā un Āzijas dienvidrietumos. Nereti nokļūst jaunās teritorijās caur sīpolu importu, tomēr nespēj tur iedzīvoties.[2][4][5]

Apraksts labot šo sadaļu

Pieaugušo (imago) naktstauriņu tēviņu spārnu plētums ir 19—26 mm, mātīšu no 18—25 mm. Priekšējie spārni veido dzeltenpelēku līdz dzeltenbrūnu un krēmaini baltu rakstu. To mala balta vai krēmaina ar 6 līdz 7 dzeltenbrūniem plankumiem. Apakšējie spārni dzeltenbrūni, arī to malu klāj priekšējiem spārniem līdzīgi plankumi. Cilija (latīņu: cilia) ar gaišām svītrām. Vidukļa krāsa līdzīga spārnu krāsojumam. Vēders pelēcīgi brūns.

Kāpuru augšdaļa sārta, apakšdaļa — dzeltenīgi oranža. Sari vāji izteikti un ārēji grūti pamanāmi.[2][4][6]

Ekoloģija labot šo sadaļu

Kāpuri barojas uz dažādām sīpolu ģints sugām, piemēram, dārza sīpoliem un ķiplokiem. Kāpuru attīstība ilgst vairākus gadus.[2][4]

Dyspessa ulula pasugas labot šo sadaļu

Suga veido trīs pasugas:[4][5]

  • Dyspessa ulula ulula;
  • Dyspessa ulula kasrii Daniel, 1964 — sastopama Irānā;
  • Dyspessa ulula nigrita Rothschild, 1917 — sastopama Anatolijā.

Eiropas populācija labot šo sadaļu

Eiropas populācija pārstāv gan individuālu, gan ģeogrāfisku dažādību, kas tomēr nav pietiekami izteikta atsevišķu pasugu izdalīšanai.[7]

Atsauces labot šo sadaļu

Ārējās saites labot šo sadaļu