Dubultu luterāņu baznīca

(Pāradresēts no Dubultu baznīca)

Koordinātas: 56°58′10″N 23°46′25″E / 56.969530667311°N 23.773724062236°E / 56.969530667311; 23.773724062236

Dubultu evaņģēliski luteriskā baznīca ir luterāņu dievnams, kas atrodas Dubultos Jūrmalā. Tā ir lielākā jūgendstila mūra baznīca Latvijā.

Dubultu luterāņu baznīca (2021)
 
Dubultu luterāņu baznīca (1909)
 
Skats no Dubultu baznīcas torņa uz ģimnāziju un staciju (pēc 1930).

19. gadsimtā tagadējā Jūrmalas teritorija piederēja pie Slokas luterāņu draudzes. Pieaugot iedzīvotāju skaitam Dubultos, mācītājs Pauls Oto Aleksandrs Zēbergs atļāva tur celt koka lūgšanu namu, ko iesvētīja 1857. gadā. Dievkalpojumus latviešu valodā noturēja svētdienās divas reizes mēnesī, bet vācu valodā vasarās katru trešdienu. No 1853. līdz 1869. gadam Slokas draudzi vadīja mācītājs Gothards Kārlis Vilhelms Fīrufs. 1863. gadā Dubultu lūgšanas namu apstiprināja par Slokas draudzes filiālbaznīcu un 1868. gadā pārbūvēja.

Pēc tam Slokas-Dubultu draudzi vadīja Hugo fon Braunšveigs (1869—1893), bet 1894. gadā par mācītāju ievēlēja Eduardu Jūliju Zeibotu. Pēc viņa nāves par mācītāju 1898. gadā ievēlēja Vilhelmu Rozenieku, kas pēc draudzes lūguma 1903. gadā lika priekšā atdalīt Dubultu draudzi kā patstāvīgu. Draudzes konventā bija Bulduru un Majoru muižu pārstāvji un pa vienam pārstāvim no Mellužu, Jaundubultu, Dubultu, Majoru un Bulduru iedzīvotājiem. Draudzes priekšnieks bija Majoru muižas īpašnieks Ernests Firkss. Par pirmo Dubultu draudzes mācītāju ievēlēja Jāni Opsi, kas savus pienākumus pildīja līdz 1930. gadam.

Tagadējo baznīcu būvēja Rīgas būvuzņēmējs un rūpnieks, mūrnieku amata meistars, Krišjānis Ķergalvis (1856—1936) pēc arhitekta Vilhelma Ludviga Bokslafa (1858—1945) un Edgara Voldemāra Eduarda Frīzendorfa (1881—1945) projekta. Baznīcas pamati tika likti 1905. gada septembrī, bet oficiāli pamatakmens likšanas svētki notika 1907. gada 16. jūnijā. Dievnamu iesvētīja 1909. gada 3. oktobrī. Būve izmaksāja 55 tūkstošus rubļu, torņa pulksteni dāvināja kokrūpnieks un kuģu īpašnieks Jēkabs Putniņš, zvanus un altāri barons Ernests Firkss, altāra lukturus Līza Ose.[1]

Pirmā pasaules kara laikā, gatavojoties aizsardzības kaujām, 1915. gada vasarā krievu armija gatavojās uzspridzināt Dubultu luterāņu baznīcas torni, ko izdevies apturēt vietējam policijmeistaram J. Verīgo. 1930. gadā par Dubultu draudzes mācītāju kļuva Mārtiņš Eihe (1880—1952), savukārt no 1952. līdz 1967. gadam Dubultu draudzes mācītājs bija Voldemārs Lorbergs (1907—1987).

1962. gadā Dubultu draudzei dievnamu atsavināja, to pārvēršot par muzeju un koncertzāli. Dubultu draudzes dievkalpojumi notika Slokas luterāņu baznīcā ik svētdienu plkst. 12.00, pēc Slokas draudzes dievkalpojuma. 1967. gadā par draudzes mācītāju kļuva Valdis Amols. Pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas 1990. gada 18. novembrī draudze atkal pulcējās uz dievkalpojumu Dubultu baznīcā. Ievērojamu daļu no baznīcas atjaunošanas sākotnējo izdevumu 1989. gadā sedza Jūrmalas pilsēta. Tika atjaunots baznīcas torņa krusts, no jauna uzmūrēts demontētais oriģinālais altāris, vietā atgriezās kancele, kroņlukturi, atgūti izvestie baznīcas soli utt. Baznīcas un draudzes nama atjaunošanā 90. gados ievērojams atbalsts tika saņemts arī no Somijas māsu draudzes un individuāliem ziedotājiem. 2003. gada Dubultu draudzē sāka kalpot mācītājs Guntars Dimants, kopš 2005 gada draudzē kalpoja divi mācītāji: G. Dimants un Artis Druvietis (2005—2007), no 2007. gada — Ivo Grantiņš.

2005. gadā par būvuzņēmuma "LEC" un partneru ziedojumiem tika izveidota baznīcas mākslinieciskā izgaismojuma sistēma. 2006. gadā pēc Dubultos dzīvojošā uzņēmēja Jāņa Kola ierosmes apjomīgu baznīcas torņa restaurāciju finansēja būvuzņēmums "LEC".[2]

Celtnes galvenais un iespaidīgākais akcents ir masīvais zvanu tornis ar dinamisku siluetu, kura smagnējo mūra masu vainago četrslīpju jumts pidrežģa konstrukcijā, ar nošķeltām šķautnēm, zvanu galerija un jumta kupols. Šī torņa augšdaļu grezno virs pulksteņa izveidotie akmens kalumi — maskaroni un ziedu vītnes, ornamentāli rotātais dvīņulogs un četrarku aklā arkāde. Tā stūros — apmetumā veidots rustojums.

Interjerā dominē koka konstrukcijas. Kokā darināti griesti, ērģeļu un sānu joma balkoni. Draudzes telpā saglabājušies soli ar trejlapja ornamentu to galos. Šos solus dāvinājis K. fon Štrickis. Ieejot pa baznīcas durvīm skatam paveras V. L. Bokslafa un E. V. E. Frīzendorfa projektētais altāris. Tas mūrēts no kaļķakmens blokiem, tā augšdaļā — masīvs akmens krusts. Altāra aizmugurē uzraksts ar ziedotāja vārdu: Jēkabs Taube, kurš altāra būvei ziedoja 4200 rubļu. Šīs baznīcas kopiespaidu papildina četri ieejas portāli un kontrforsi torņa stūros un fasādēs. Īpaši izteiksmīgs ir ieejas portāls. Arī unikālajos kapiteļos vērojama figurālā plastika.[3]

  1. P. Belte. Rīgas Jūrmalas, Slokas un Ķemeru pilsētas ar apkārtni. Vēsturisks apskats ar 204 ilustrācijām. 1935, 168.—170. lpp.
  2. «Par baznīcas vēsturi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 10. martā. Skatīts: 2013. gada 10. jūnijā.
  3. Vitolds Mašnovskis "Latvijas luterāņu baznīcas. Vēsture, arhitektūra, māksla un memoriālā kultūra". Enciklopēdija četros sējumos, 2001.

Ārējās saites

labot šo sadaļu