Edgars Frīzendorfs
Edgars Voldemārs Eduards fon Frīzendorfs (vācu: Edgar Woldemar Eduard von Friesendorff, 1881—1945) bija vācbaltiešu arhitekts, kas strādāja Latvijā, projektējot jūgendstila ēkas.[1]
| Edgars Frīzendorfs | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1881. gada 17. aprīlī Rīga, Vidzemes guberņa (tagad  Latvija) |
| Miris |
1945. gadā Pozene, Trešais Reihs (tagad  Polija) |
| Tautība | vācbaltietis |
| Nozares | arhitektūra |
| Mācījies | Rīgas Politehniskais institūts |
| Mākslas virziens | jūgendstils |
Dzīvesgājums labot šo sadaļu
Dzimis 1881. gadā Rīgā. Studēja Rīgas Politehniskajā institūtā tirgus zinības (1900-1901) un arhitektūru (1901-1907). Strādāja Vilhelma Bokslafa arhitektu birojā (1907-1910), pēc tam patstāvīgi. Pēc Pirmā pasaules kara strādāja pie lauksaimniecības būvju projektēšanas Latvijā. 1939. gadā pārcēlās uz dzīvi okupētās Polijas teritorijā.[2]
Projektētās ēkas labot šo sadaļu
Līdz Pirmajam pasaules karam Rīgā pēc Edgara Frīzendorfa projektiem uzcelts apmēram 25 stateniskā jūgendstila ēku. Viņš kopā arhitektu Vilhelmu Ludvigu Bokslafu (1858—1945) projektēja Dubultu luterāņu baznīcas (1907—1909) un Rīgas Krusta baznīca (1908—1910) būvi. 1911. gadā pēc viņa projekta uzcēla Vidzemes guberņas lauksaimnieku savstarpējās palīdzības biedrības kantoru namu, tagadējo Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas ēku.
-
Dubultu luterāņu baznīca (1909) -
Rīgas Krusta baznīca (1910) -
Marijas iela 21 (1910) -
Slokas iela 32 (1911) -
Vaļņu iela 2 (1911) -
Krišjāņa Valdemāra iela 33 (1911-2012) -
Lāčplēša iela 26 (1913) -
Miera iela 95 (1913) -
Alīses iela 5 (1913) -
Hospitāļu iela 35-37 (1913)
.jpg)
Literatūra labot šo sadaļu
- Jānis Krastiņš. Rīgas arhitektūras meistari 1850—1940, Jumava, 2002
- Jānis Lejnieks. Rīgas arhitektūra. Avots, 1989. 253 lpp.