Drengo ģimene
Drengo ģimene (franču: Drengot) bija Normandijas normaņu augstmaņu ģimene, kuras pārstāvji bija vieni no pirmajiem normaņu algotņiem, kas ieradās Itālijas dienvidos, lai kalpotu langobardu valdniekiem un uzsāka normaņu iekarojumus Itālijā. Viņu vara Itālijā atpalika no normaņu Otvilu ģimenes, kas izvirzījās par valdošo visos Itālijas dienvidos.
Pirmās ziņas par ģimeni parādās 1017. gadā, kad pieci Drengo brāļi — Osmonds, Rūdolfs, Žilbērs, Askletīns un Rainulfs kopā ar 250 normaņu karotājiem ieradās Romā, bet pēc tam devās uz langobardu pilsētām Salerno un Kapuju, no kurienes pievienojās langobardu dumpim pret Bizantijas impērijas varu Apūlijā. Dumpinieki sākumā guva panākumus, bet 1018. gadā tika smagi sakauti. Kaujā krita Osmonds un Žilbērs. 1022. gadā reģionā ieradās Svētās Romas impērijas imperatora Heinriha II armija un tika atjaunota stabilitāte. Rūdolfs Drengo atgriezās Normandijā. Jaunākais brālis Rainulfs Drengo ar saviem kareivjiem 1029. gadā iestājās Neapoles hercoga Serdžio IV dienestā. Pateicībā par Rainulfa panākumiem Serdžio viņam izprecināja savu māsu un iecēla par Aversas grāfu. Tā dzima pirmā normaņu valstiņa Itālijā. Askletīns Drengo par dienestu Otvilu armijā 1042. saņēma tiesības uz Ačerencas pilsētiņu Apūlijā.
Kapujas valdnieki
labot šo sadaļu
Pēc tam kad 1057. gadā nomira Kapujas valdnieks Pandulfs VI, Askletīna dēls Ričards aplenca pilsētu un 1058. gadā to ieņēma, taču līdz 1062. gadam par pilsētas valdnieku atstāja likumīgo mantinieku Landulfu VIII. 1064. gadā Ričarda dēlam Jordānam izdevās ieņemt Gaetas pilsētu. Ričards ar Jordānu paplašināja savus valdījumus uz ziemeļiem un kļuva par ietekmīgiem Romas pāvesta atbalstītājiem cīņā pret Svētās Romas impērijas imperatoru. 1077. gadā Ričards sāka Neapoles aplenkumu, taču mira 1078. gadā un Jordāns izlēma aplenkumu neturpināt. Šajā laikā Drengo vara sāka samazināties, kamēr Otvili turpināja veiksmīgus iekarojumus Sicīlijā. No 1092. līdz 1098. gadam langobardu iedzīvotāju sacelšanās rezultātā Drengo ģimene tika padzīta no Kapujas. Pēc varas atgūšanas Drengo ietekme turpināja samazināties un viņi bija spiesti kļūt par Otvilu vasaļiem. Pēdējais Drengo valdnieks Roberts II neveiksmīgi dumpojās pret Otviliem, taču cieta sakāvi un mira 1156. gadā.