Dreiliņmuiža

Dreiliņmuiža (vācu: Dreilingshof) jeb Dreiliņbuša (vācu: Dreilingsbusch) bija pie Biķernieku draudzes novada piederoša muiža (Stadtgut) tagadējā Šķirotavas apkaimē.

Dreiliņmuižas ēkas (Stadtgut Dreylingsbush, pilsētas muiža Dreiliņbuša) pēc Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa līnijas izveides un Kuzņecova porcelāna fabrikas uzcelšanas (1878. gada karte).

Vēsture

Uzskata, ka Dreiliņmuižas nosaukums radies no Rīgas rātskunga Melhiora Dreilinga ārpilsētas muižiņas (Dreylingsbusch) nosaukuma, kuras zemes šeit bijušas kopš 17. gadsimta. Muižas īpašnieka koka māja gan atradusies starp Rencēnu un Krustpils ielu tagadējā Šķirotavas apkaimē. Tajā krievu feldmaršals Boriss Šeremetjevs 1709. – 1710. gadā iekārtoja savu kara nometni astoņus mēnešus ilgā Rīgas aplenkuma laikā. Šeit 1710. gada jūlijā tika parakstīta Rīgas kapitulācija un Vidzemes bruņniecības un Rīgas rātes un ģilžu "labprātīga padošanās" Krievijas caram.

Pēc Pirmā pasaules kara uz agrākās Dreiliņmuižas zemes atradās Rīgas pilsētas dārzniecība un Jāņa Zlaugotņa – Cukura dārzniecība. 1924. gadā daļu bijušā Dreiliņu pagasta teritorijas ap Dreiliņmuižu pievienoja Rīgai. 1934. gadā Dreiliņiem pievienoja bijušo Burharda muižas zemi, bet 1974. gadā visa tagadējā Dreiliņu apkaimes teritorija tika iekļauta Rīgas pilsētā. No 1976. gada līdz 2004. gadam šajā vietā atradās "AvtoVAZtehobsluživaņije" un "LatLada" autosalons un tehniskās apkopes centrs. No 2006. gada - tirdzniecības centrs Atrium Azur (tagad – i/c "Ozols").