Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino

Doroteja fon Bīrone; Prinzessin Dorothea von Kurland
Galma dāma Doroteja de Taleirāna-Perigora (1816)
Personīgā informācija
Dzimusi	1793. gada 21. augustā ; Frīdrihsfeldes pils pie Berlīne, Prūsijas Karaliste; (tagad Vācija)
Mirusi	1862. gada 19. septembrī (69 gadi); Zagānas pils, Prūsijas Karaliste; (tagad Žagaņa, Polija)
Vecāki	Pēteris Bīrons, Doroteja fon Mēdema
Dzīvesbiedrs	Edmons de Taleirāns-Perigors
Bērni	četri bērni, kas dzimuši laulībā, vismaz trīs ārlaulības bērni

Doroteja fon Bīrone (dzimusi 1793. gada 21. augustā, mirusi 1862. gada 19. septembrī), vēlāk grāfiene Doroteja de Perigora (franču: Comtesse de Périgord, 1809–1817), Dino hercogiene (Duchesse de Dino, 1817–1838) un hercogiene Taleirāna (Duchesse de Talleyrand, 1838–1845), bija Kurzemes hercoga Pētera fon Bīrona un hercogienes Dorotejas meita.^[1] Vēsturē iegājusi kā franču politiķa Taleirāna mīļākā un ietekmes persona.

Dzīvesgājums

Dzimusi kā Johanna Doroteja Benigna 1793. gadā Frīdrihsfeldes pilī pie Berlīnes no savas mātes hercogienes Dorotejas attiecībām ar poļu diplomātu un sūtni Jelgavā Aleksandru Batovski (Aleksander Benedykt Batowski, 1760–1841), bet hercogs Pēteris atzina meiteni kā savu jaunāko meitu ar visām mantojuma tiesībām. Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes likvidācijas Bīronu ģimene, saņēmusi no Krievijas Impērijas ķeizarienes Katrīnas II zināmu kompensāciju, pārcēlās uz dzīvi savos Silēzijas īpašumos. 1803. gadā savā Berlīnes pilī (Palais Kurland) hercogiene izveidoja vienu no Berlīnes ievērojamākajiem saloniem. Pēc sešiem gadiem viņa izveidoja vēl spožāku salonu Parīzē. Franču valstsvīrs un diplomāts Šarls Moriss de Taleirāns-Perigors gribēja apprecināt savu radinieku, brāļadēlu Edmonu de Taleirānu-Perigoru tā, lai šis lēmums neizraisītu Napoleona neapmierinātību. "Man bija laime iegūt viņas piekrišanu, un kāzas notika 1809. gada 22. aprīlī Frankfurtē pie Mainas", rakstīja Taleirāns. Nākamajā gadā Doroteja tika iecelta par Napoleona I sievas Marijas Luizes galmadāmu.^[1] 1811. gadā kļuva par Šarla Morisa sekretāri un mīļāko.^[1] Viņa slepeni piedalījusies koalīcijas veidošanā, kas bija vērsta pret Napoleonu I.^[1] Turpretim Dorotejas māsa Vilhelmīne bija austriešu valstsvīra un Francijas pretinieka Meterniha mīļākā.

1817. gadā Doroteja kļuva par Dino hercogieni (duchesse de Dino), 1845. gadā par Zagānas hercogieni.^[1] Laikā, kad Taleirāns bija Francijas sūtnis Apvienotajā Karalistē, viņi dzīvoja Londonā un šis bija viņas aktīvākais darbības posms politikā (1830—1834).^[1]^[2] 1843. gadā no vecākās māsas Paulīnes mantoja Zagānas pilī Silēzijā, kur mirusi 1862. gadā.

Interesanti fakti

Franču rakstnieces Fransuāzas Sagānas (Françoise Sagan) pseidonīms ir ņemts no Marsela Prusta darba "Zudušo laiku meklējot", kurā pieminēta Zagānas hercogiene.
1837. gadā Dino hercogiene pārdeva no mātes mantoto Kurzemes pili (de:Palais Kurland) Berlīnē Krievijas Impērijai, kas pēc 1840.–1841. gada ēkā iekārtoja Krievijas vēstniecību. Zīmīgi, ka pēc Otrā pasaules kara sagrautās ēkas vietā latviešu arhitekts Frīdrihs Skujiņš projektēja PSRS (tagad Krievijas Federācijas) vēstniecības ēku.

Nezināma mākslinieka portrets ap 1810. gadu
Portrets no Rundāles muzeja (Robert Lefèvre, 1815)
Dino hercogiene (gleznas fragments, ap 1830)
Dino hercogiene un Taleirāna sekretāre Lodonas periodā (Joseph Chabord, ap 1830)
Doroteja ar Taleirānu (angļu karikatūra, 1830—1834)
Doroteja de Taleirāna-Perigora (Claude-Marie Dubufe glezna)
Zagānas pils mūsdienās (Pałac Lobkowitzów w Żaganiu)

Bērni

Napoleons Luijs (Napoléon Louis de Talleyrand-Périgord, 3rd Duke of Talleyrand, 1811–1898)
Dorotejs Šarlote Emīlija (Dorothée Charlotte Emilie de Talleyrand-Périgord, 1812–1814)
Aleksandrs Edmons (Alexandre Edmond de Talleyrand-Périgord, 3rd Duke of Dino, 1813–1894)
Polīna Žozefīne (Pauline Josephine de Talleyrand-Périgord, 1820–1890)
Žilī (Julie Zulmé, 1826–1913), ārlaulības meita
Antonēna, (Antonine Arcambal-Piscatory, 1827–1908), ārlaulības meita

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 688. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.
↑ «Imants Lancmanis: Latvijai ir bijusi sava "princese Diāna"». nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-02. Skatīts: 2018-02-03.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Doroteja fon Bīrone, hercogiene de Dino.
"Vesture.eu" ieraksts

Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[lat-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 ^1,3 ^1,4 ^1,5 Latvijas enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2002. 688. lpp. ISBN 9984-9482-1-8.

[2] «Imants Lancmanis: Latvijai ir bijusi sava "princese Diāna"». nra.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-02. Skatīts: 2018-02-03.

[1]

[2]