Donavas apledojums
Donavas apledojums ir laika posms Alpu ledāju vēsturē. Pašlaik tiek uzskatīts, ka tas sācies pleistocēnā aptuveni pirms 1,8 miljoniem gadu kvartāra periodā, starptautiskās ģeohronoloģijas Kalabrijas stāva sākumā, un beidzies apmēram pirms miljons gadiem, tomēr ir arī 21. gadsimtā publicēts pagaidām nepietiekami pierādīts viedoklis, ka tas bijis pirms 1—0,95 miljoniem gadu.[1] Pēc paraugu izpētes Donavas apledojuma laikā ir identificēti aptuveni 20 ledāja cikli.[2] Vērtē, ka šai laikā visi Alpi bija klāti ar ledu un atsevišķas ledus mēles izgāja uz to priekškalnēm. Diezgan lielās atšķirības paleontoloģiskajos datējumos liek domāt, ka ledāju grants terases veidojās daudzos etapos ilgstošā laika periodā.[1]
Termina vēsture
labot šo sadaļuDonavas apledojumu (vācu: Donau-Kaltzeit vai Donau-Glazial) 1930. gadā Donavas upes vārdā nosauca Bartels Eberls.[3] Tas neparādījās Albrehta Penka tradicionālajā četrposmu Alpu ledus laikmetu shēmā. Donavas apledojums bija vecākais Alpos, par ko saglabājušās liecības ārpus Illeras — Lehas reģiona.[1] Donavas apledojuma posms reģionālajos terminos tiek domāts sekojošs pēc īslaicīgās Biberas—Donavas sasilšanas un notikušs pirms Donavas—Guncas sasilšanas.
Sākotnēji Donavas apledojums tika iekļauts nesenākajā Mindelas apledojumā. Kā atsevišķa vienība starp Biberas un Guncas apledojumiem tas tika izdalīts, analizējot sandru reljefu.
Vācijas Stratigrāfiskās komisijas 2016. gada detalizētās stratigrāfiskās tabulas versija novieto Donavas apledojumu Kalabrijas laikmeta (pirms 1800-790 tūkstošiem gadu) sākumposmā un norāda uz ledāju ciklu nepārtrauktību pēc iepriekšējā Biberas reģionālā posma. Vecums pārejai uz nākamo, Guncas reģionālo posmu joprojām nav skaidrs.[2]
Sasalšanas cikli
labot šo sadaļuParaugos ir identificēti aptuveni 40 izotopu posmi (sākot ar MIS (Marine Isotope Stages) 63 un ne tālāk par MIS 20, kas atbilst laika posmam 1800-790 tūkstošus gadu atpakaļ).[2] Tādējādi Donavas apledojuma laikā, iespējams, ir bijuši aptuveni 20 dažādas intensitātes sasalšanas un atsilšanas cikli. Tiek uzskatīts, ka dominējošais maiņu avots ir 41 000 gadu garie Milankoviča ass slīpuma cikli, bet vidējā pleistocēna pāreja uz 100 000 gadu cikliem sākas Donavas apledojuma beigās.[4][5]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 K.A. Habbe; unter Mitarbeit von D. Ellwanger; R. Becker-Haumann, "Stratigraphische Begriffe für das Quartär des süddeutschen Alpenvorlandes", Eiszeitalter und Gegenwart/Quaternary Science Journal (Stuttgart: E. Schweizerbart’sche Verlagsbuchhandlung (Nägele und Obermiller)) 56, No. 1/2: 66–83, doi:10.3285/eg.56.1-2.03, ISSN 0424-7116. Atjaunināts: 2019-03-23
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «German Stratigraphic Commission: Stratigraphische Tabelle von Deutschland 2016». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 23. novembrī. Skatīts: 2020. gada 15. maijā.
- ↑ Barthel Eberl (1930), Die Eiszeitenfolge im nördlichen Alpenvorlande – Ihr Ablauf, ihre Chronologie auf Grund der Aufnahme im Bereich des Lech- und Illergletschers, Augsburg: Filser
- ↑ «Climatica.org.uk». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 16. septembrī. Skatīts: 2020. gada 15. maijā. Arhivēts 2019. gada 16. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Encyclopedia of Quaternary Science