Doboja
Doboja (Добој; IPA: [dôboj]) ir Bosnijas un Hercegovinas Serbu republikas pašvaldība un pilsēta. Tai cauri tek Bosnas upe. Dobojā ir Željeznice Republike Srpske galvenais dzelzceļa mezgls.
Doboja Добој | ||
---|---|---|
pašvaldība | ||
Skats no Dobojas cietokšņa | ||
| ||
Atrašanās vieta Bosnijā un Hercegovinā | ||
Koordinātas: 44°44′N 18°8′E / 44.733°N 18.133°EKoordinātas: 44°44′N 18°8′E / 44.733°N 18.133°E | ||
Valsts | Bosnija un Hercegovina | |
Politiskā vienība | Serbu Republika | |
Platība | ||
• Kopējā | 648 km2 | |
Iedzīvotāji (2013)[1] | ||
• kopā | 68 514 | |
• blīvums | 119,2/km² | |
Laika josla | CET (UTC+1) | |
• Vasaras laiks (DST) | CEST (UTC+2) | |
Tālruņu kods | +387 53 | |
Mājaslapa |
doboj | |
Doboja Vikikrātuvē |
Vēsture
labot šo sadaļuDobojas apkārtne bijusi apdzīvota jau akmens laikmetā. Ir atrastas Romas impērijas laika militārās nometnes un apmetnes paliekas. Pēc slāvu ierašanās 6. gadsimtā teritorija iekļāvās Usoras bānatā.
13. gadsimta sākumā Bosnijas karalim Kotromaničam tika uzcels Dobojas cietoksnis; paplašināts 1415. gadā. Osmaņu impērijas laikā 1490. gadā vēl paplašināts. Tas bija nozīmīgs nocietinājums pret iebrucējiem no ziemeļiem (ungāriem, vēlāk arī austriešiem un vāciešiem). Osmaņu impērijas karos cietoksnis daudzkārt tika pakļauts uzbrukumiem, līdz 1878. gadā to ieņēma Hābsburgi.
Pirmā pasaules kara laikā Dobojā bija viena no lielākajām Austroungārijas koncentrācijas nometnēm. No 1929. līdz 1941. gadam tā ietilpa Dienvidslāvijas Karalistes Vrbas Banovinā. Otrā pasaules kara laikā Dobojā aktīvi darbojās partizāni.
Doboja bija stratēģiski svarīga Bosnijas kara laikā. 1992. gada maijā kontroli pilsētā pārņēma serbu spēki. Ne serbu iedzīvotāji tika atbruņoti un arestēti. Pilsētu kara laikā apšaudīja lokālie bošņāku un horvātu spēki. Pēc Deitonas vienošanās un pamiera iestāšanās Bosnijā un Hercegovinā Dobojā bija izvietota miera uzturēšanas spēku bāze.
1991. gadā Dobojas iedzīvotāju etniskais sadalījums bija: bošņāki — 41 %, serbi — 29 % un horvāti — 10 %. 2013. gadā: serbi — 74 %, bošņāki — 21 %, horvāti — 1 %.
Sadraudzības pilsētas
labot šo sadaļuDobojas sadraudzības pilsētas ir :[2]
Ārējās saites
labot šo sadaļu