Divplankumu jūrasgrundulis
Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) ir viena no jūrasgrunduļu dzimtas (Gobiidae) zivju suāgm, kas ir vienīgā suga divplankumu jūrasgrunduļu ģintī (Gobiusculus).[1] Sastopams Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu piekrastēs. Saimnieciskas nozīmes nav.[2]
Divplankumu jūrasgrundulis Gobiusculus flavescens (Fabricius, 1779) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Starspures (Actinopteri) |
Kārta | Jūrasgrunduļveidīgās (Gobiiformes) |
Dzimta | Jūrasgrunduļu dzimta (Gobiidae) |
Ģints | Divplankumu jūrasgrunduļi (Gobiusculus) |
Suga | Divplankumu jūrasgrundulis (Gobiusculus flavescens) |
Sinonīmi | |
| |
Divplankumu jūrasgrundulis Vikikrātuvē |
Izplatība
labot šo sadaļuDivplankumu jūrasgrundulis izplatīts Atlantijas okeāna austrumos no Spānijas ziemeļiem līdz Fēru salām un Vestfjordam Norvēģijā, un Baltijas jūras rietumdaļai.[2][3] Nav sastopams Ziemeļjūras dienvidaustrumos. Retumis novērots Vidusjūrā.[2][4]
Baltijas jūrā un Latvijā
labot šo sadaļuBaltijas jūrā divplankumu jūrasgrundulis austrumu virzienā sastopams līdz Botnijas līcim un Somu līča vidusdaļai. Tā ir visretāk sastopamā jūrasgrunduļu suga Baltijas jūrā. Latvijas piekrastē ļoti rets, līdz šim konstatēts vienu reizi 1989. gadā Irbes šaurumā.[3] Kopš 1995. gada suga iekļauta Latvijas Sarkanās grāmatas reto sugu kategorijā.[3]
Izskats
labot šo sadaļuDivplankumu jūrasgrundulis ir neliels jūrasgrundulis ar slaidu, cigārveidīgu ķermeni. Garums līdz 4—6 cm. Acis laterālas atšķirībā no citiem jūrasgrunduļiem. Lūpas biezas. Uz muguras divas spuras ar sarkanām un gaiši zilām joslām: pirmā spura noapaļota ar 7 mīkstiem stariem. Vēdera spuras saaugušas kopā, veidojot piltuvveida piesūcekni. Astes stumbrs slaids, spura viegli mēnesveidīga ar sarkanām sķērsjoslām. Ķermeni sedz ktenoīdas zvīņas. Ķermenis tumši sarkanīgi brūns vai zaļganbrūns ar gaišāku sedlveida plankumu rindu (parasti četri plankumi), pavēdere nedaudz gaišāka. Pie astes spuras katrā pusē tumšs plankums ar baltu apmali. Tēviņam zem pirmās muguras spuras (aiz krūšu spurām) atrodas vēl otrs nedaudz mazāks tumšs plankums. Uz sāniem gar viduslīniju gaiši zilu punktu rinda. Nārsta laikā punktiņi tēviņam kļūst īpaši koši un spilgti.[2][3][4][5]
Īpašības
labot šo sadaļuDivplankumu jūrasgrundulis ir puspelaģiska jūras zivs. Uzturas piekrastē līdz 15—20 m dziļumā, galvenokārt brūnaļģu (Laminaria) un jūraszāļu (Zostera) audzēs vai virs ar jūraszālēm apaugušiem akmeņiem. Veido vaļīgus bariņus.[2][3][4]
Barība
labot šo sadaļuDivplankumu jūrasgrundulis barojas ar zooplanktonu, pamatbarība pelaģiskie vēžveidīgie (piemēram, airkājvēži, sānpeldvēži un šķeltkājvēži), moluski un vēžveidīgo kāpuri.[2][3]
Vairošanās
labot šo sadaļuDzimumgatavību divplankumu jūrasgrundulis sasniedz pirmajā gadā, kad tā garums ir 3—4,5 cm. Nārsto vasaras sākumā. Tēviņš kļūst teritoriāls un smiltīs veido ligzdu — izrok nelielu iedobi, parasti zem akmeņiem vai tukšām gliemeņu čaulām, vai starp jūraszālēm. Tad tēviņš uz ligzdu aicina mātītes. Vienā ligzdā var būt ikri no vairākām mātītēm. Ikri bumbierveidīgi, apmēram 1 mm gari. Pēc iznēršanas pielīp pie substrāta, ikru attīstība ilgst apmēram 10 dienas. Tēviņš ligzdu apsargā, līdz izšķiļas kāpuri. Mazuļi ziemu pavada nedaudz dziļākos ūdeņis, bet pieaugušie īpatņi pēv vairošanās sezonas mirst.[2][3][5] Divplankumu jūrasgrundulis dzīvo līdz 2 gadiem.[2][3]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ Fish Base: Genus: Gobiusculus[novecojusi saite]
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Fish Base: Gobiusculus flavescens (Fabricius, 1779) Two-spotted goby
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 3,7 Latvijas Daba: Divplankumu jūrasgrundulis
- ↑ 4,0 4,1 4,2 MarLIN: Two spotted goby (Gobiusculus flavescens)
- ↑ 5,0 5,1 Nature gate: Two-spotted goby
Ārējās saites
labot šo sadaļu- IUCN: Two-spotted Goby
- Marine Life: Two-spotted Goby Arhivēts 2020. gada 20. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Marine Species: Two-spotted goby (Gobiusculus flavescens) Arhivēts 2020. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.